Es esmu sākusi čivināt.
Es zinu, ka tas ir neprāts, taču es izjutu vajadzību pēc tā. 140 zīmes. Tas ir viss, kas man pašlaik ir vajadzīgs. Varbūt kāds var ieteikt kādu personību, kurai noteikti vajadzētu sekot? Varbūt kādam no jums? Nu, tādus noskaņas cilvēkus.

Beidzot  tumblr kāds pateica to, ko es pati jau ilgāku laiku domāju: Who gives a fuck about the royal wedding?
Jā, gadsimta kāzas, blā, blā, blā, taču- really, i couldn't care less.

“I’ve always been a size 14-16. I’m not going to lose weight because someone tells me to. People don’t need to use their bodies sexually to do well. If anyone told me to lose weight, I wouldn’t work with them any more. I don’t want to do on a diet; I don’t want to eat a Caesar salad with no dressing. Why would I do that? Just be happy and don’t be stupid.”

“I love food and hate exercise. I don’t have time to work out. I don’t want to be on the cover of Playboy or Vogue. I want to be on the cover of Rolling Stone or Q. I’m not a trend-setter. I’m a singer. I’d rather weigh a ton and make an amazing album than look like Nicole Richie and do a shit album. My aim in life is never to be skinny.”/Adele/

Tāpēc es domāju, kāpēc man ir tik lielas garastāvokļa svārstības. Pilnmēness taču! Un es jau esmu izdarījusi lietas, kuras man droši vien nevajadzēja darīt. Tagad gan sākšu piefiksēt šo laiku un nelīdīšu no savas alas ārā.

ask.fm/daydreamers
Ko nu tur vairāk, esat laipni lūgti ieskatīties un uzdot to, ko sirds vēlas. Centīšos atbildēt pēc iespējas atklātāk un...nu, jūs jau ziniet.

Šodien redzēju pirmo taureni. Raibu. Parasti pirmos redzu zilus, dzeltenus vai baltus, bet šogad raibu. Nezinu kā justies šajā sakarā.

Wow, šis sapnis ir pieminēšanas vērts.
Zāle pilna ar baltā apģērbā tērptiem cilvēkiem, kuru starpā esmu arī es. Uz skatuves runā kāds cilvēks, bet es tam nepievēršu uzmanību un pagriežu galvu pa labi. Tur sēž kāds pavecāks kungs pelēkās drēbēs.
Es: Ko jūs gaidāt?
Viņš: Es esmu rezervistos.
Es: Kādos rezervistos?
Viņš parāda ar roku uz melnā apģērbā tērptiem cilvēkiem, kas stāv aiz stikla un cītīgi skatās uz mums:  Tad, kad viens jums, enģeļiem, dosies tālāk savās gaitās, es stāšos viņa vietā. Man būs baltas drēbes un es būšu eņģelis.
Un tajā momentā es nespēju atraut skatienu no melnajās drēbēs tērptajiem cilvēkiem. Viņu skatieni bija izmisuma pilni, viņu rokas bija atbalstītas pret to atdalošo stiklu un, jā, arī viņi paši bija izmisuši.

Lūk, tā es sapņoju un no rīta ilgi vēl nespēju saprast, kāpēc man tika baltās drēbes?

Piezīme sev. Neskati cilvēku jebšu cibiņu pēc cepures.
Es esmu piefiksējusi, ka skatot un vai skatot kādu cibiņu, kas man nav pievienots, es visdrīzāk viņa lapu neatvēršu, ja viņam nebūs user bilde. Un ziniet ko, tādā veidā es esmu palaidusi garām daudz labas lasāmvielas.
Un, jā, reizēm es atveru citu cibiņu lapas tikai tāpēc, ka man patīk viņu avatars. Esmu sekla, bet man patīk skaistas lietas un bildes. Un nevar neaizmirst arī manu tieksmi pēc perfekcionisma.
Bet Latvija ir maza, jā. Pie šīs lietas ir jāpiedomā.

Šorīt mazgājot zobus, aizdomājos, ka vairāk par atklātu, visiem redzamu varu, mani uzbudina vara, ko sniedz "pelēkā kardināla" tituls. Aiz kulisēm vieglītiņām raut pareizos striķus...

upd: Sasodīts, kas vispār notiek ar cibu?

Sean O'Pry, Ļove of my life.



( Way to heaven )

Te ir tikai dažas no viņa burvīgajām bildēm, vairāk gan nelikšu, jo tas viss var beigties ar to, ka arī jums viņš iepatiksies, bet es viņu gribu sev vienai pašai. Hahaha. :D