Ja pagājušo vasaru manas top visbiežāk nēsātās drēbes bija džinsu bikses, gladiatora tipa sandeles un oranžs, plīvojošs krekliņš, tad šovasar tās ir džinsu bikses, smilškrāsas sandeles uz augsta papēža, spilgti zils krekliņš un smilškrāsas žaketīte.
Kā redzat, tad svārki un kleitas nav mani favorīti. :D
Kā arī zilā krāsa ir kļuvusi par manu favorītkrāsu šajā vasarā.

Šito жестъ es laikam vēl kādu laiku atcerēšos.
Vakar sanāca skatīties pa LTV 7 vienu dokumentālo par kāzām Āfrikā. To, ka viņu sieviešu ideāls ir apaļīgas sievietes, es zināju, bet tas, kas tur reāli notiek, mazliet sašokēja mani.
Izrādas, ka tajā mirklī, kad uz nākamās sievas māju tiek atvest pūrs- govis, tad nākamajai sievai ir jādodas uz trim mēnešiem prom no mājām, lai dzīvotu uzresnēšanas istabā. Jā, jā, viņi tā to sauc! Un ziniet, kas tur darās? Nākamajai sievai, piespiedu kārtā, vairākas reizes dienā ir jādzer putras-sviesta-piena dzēriens un ja viņa to nedzer, tad viņu per ar rungu.
Un pēc tam, kad viņi apprecējās, tad vīrs, tievs kā skaliņš, pateica, ka viņam patīkot tas, kā viņa sieva ir uzresnējusi un viņš cerot, ka viņa uzņems vēl kā minimums 50 kg. WTF?!
Man tiešām žēl, ka kas tāds notiek 21.gs, bet tas tikai nozīmē to, ka tradīcijas vēl joprojām ieņem nozīmīgu lomu mūsu dzīvēs...

Šodien, aizejot uz drēbju veikalu, es sapratu, ka mana vēlme pēc drēbju pirkšanas ir pavisam pazudusi. Ja kādreiz es drēbes pirku visas pēc kārtas, tad tagad es ilgi spriežu, vai tas pilnībā atbilst tam, ko es gribu. Ja tas kaut nedaudz neatbilst iedomātajam, es uzreiz nolieku atpakaļ.
Taču ir viens pirkums, par kuru esmu apmierināta. Biju aizgājusi uz nesen atklāto veikaliņu, kur pārdot grāmatas angļu valodā, bet, protams, ka ne pilnīgi jaunas, bet ļoooti labā stāvoklī. Tā rezultātā es savā īpašumā ieguvu četras Džeinas Ostinas grāmatas un kopā par tām samaksāju tikai 2.00 Ls. Pats labākais ir tas, ka tās ir pilnīgi jaunas un izskatās, ka neviens tās nav lasījis. Grēks bija nepirkt, it īpaši, ja ņem vērā, ka tā ir klasika. :D

Bakalauru aizstāvēšana ilga no 10.00 līdz pat 20.00, es esmu izbesījusies, bet bakalaura grādu tik un tā dabūju.

Pērles iz tvnet.lv komentāriem par Eirovīzijā uzvarējušo dziesmu:
A: "Mēsls, ne uzvarētājs. Visu vasaru jāklausās pa radio ŠITO?! Nošaujiet mani kāds.."
B: "Ja nepatīk,tad klausies Janku Dībeli,kurš vienmēr pozitīvs un pienā."
Esmu līka no smiekliem. :D

It kā jau labi, ka vinnēja Vācija, taču man nepatika viņas skatuviskais tēls un tas, kā viņa tās 3 min tirinājās pa to skatuvi kā nūģīgs puaudzis. Mana sajūsma noteikti nedaudz pierima. Bet vispār mana favorītdziesma šajā gadā bija Rumānijas- Paula Seling & Ovi - Playing With Fire.
Trešā vieta arī tā neko....
Hmmm,vēl man patika tas, kā izšvilpa tos, kuri krieviem deva lielos punktus. Un es tiešām nesaprotu, kā tādai dziesmai tos varēja iedot.
Šova vislielākais mīnuss- tā vadītāji un it īpaši tā, kas tur tos punktus skaitīja un "sarunājās" ar tiem punktu saucējiem. Citus gadus, kad cilvēki teica, cik foršs šovs utt, tad tā vadītāji vismaz pateica "paldies", bet šī stāvēja kā mēma un vispār neko neteica. Tas bija mazliet apkaunojoši, jo etiķete tomēr prasīja kaut kādu atbildi.
Un ja runājam tā starp citu, tad šonakt man jau rādījās murgi par bakalaura aiztāvēšanu. Tagad dzīvojos nenormālā stresā un gribu, lai tas ātrāk beigtos...

Biju domājusi jau uzrakstīt savu lielo runu,taču grāmatas mani noveda no pareizā ceļa. :D
Tā kā nebiju savam priekam lasījusi grāmatas jau kopš jaunā gada,tad tagad to kompensēju pilnā mērā. Un mani pat ļoti ir ieinteresējušas Ļeņina un Staļina kretīniskās personības.
Taču vēl tam visam pa vidu,biju paņēmusi savas mīļākās rakstnieces,pardon,tagad jau bijušās mīļākās rakstnieces,jaunāko grāmatu. Lasīju un vaikstījos visu laiku. Runa iet par Kristīnas Dodas grāmatu- "Valdzinošā viltniece". Jā,jā,es zinu,ka ļoti salkanas grāmatas viņa raksta. Taču man patika un es lasīju ar lielāko prieku. Taču pa šo laiku ir noticis kaut kāds lūzuma punkts un es uz tādām grāmatām vairāk nespēju paskatīties!
Un ja atgriežamies pie "Valdzinošās viltnieces",tad tās saturs bija diezgan "pasakaini" neticams,vienu vārdu sakot,pasaka pieaugušajiem. Īsumā stāsts bija par to,kā 20 gadīga sieviete satika valdzinošo un skarbo 32 gadus veco vīrieti. (šajā vietā es plivini savas skropstas,mākslīgā saviļņojumā) Pēc trim dienām viņi jau drāzās,pēc nedēļas viņa jau uzzināja,ka ir stāvoklī un vēl divām nedēļām viņi jau precējās! Un viņi dzīvoja laimīgi,mūžīgi mūžos,āmen! Murgs! Totāls murgs...
Lai gan šobrīd es esmu skeptiska,taču cerības lieku uz Džūditu Maknotu un uz to,ka viņi tādus sūdus nerakstīs. Lai gan viņa ir no tā paša žanra,taču saviem tēliem liek arī nedaudz paciest.

Hi,hi,izskatās,ka rītdien ir jāsāk rakstīt savu lielo runu.

Силиконовые подруги: 1 серия-  "Интернет тууупой"

Šorīt viens no pielūdzējiem atsūtīja šo linku. Esmu pārsmējusies līka un tagad skatos arī pārējās sērijas. :D

Un izrādas,ka es priekš sava vecuma esmu ļoti inteleģenta un samaitāta,kas,kā viņš apgalvo,tik ļoti patīk vīriešiem. Tikai nez kāpēc neviens rindā pie manām durvīm nestāv un nepiedāvā gredzentiņus ar skaistiem akmentiņiem vai vismaz draudzenes statusu.
Palikšu vecmeitās,tas jau sen zināms.

Šorīt atradu savu pirmo sirmo matu....Esmu šokā!