Šī nedēļas nogale kā citā pasaulē. Drīzāk tādā - sen nestaigātā.

" - Kas tev galu galā ir svarīgāks - mācības vai danči?
- Protams, ka danči."
(pat, ja es uz viņiem neaizgāju, hehehe)

Satiku cilvēku, kurš kā izkāpis no "Pianist of the Ocean". Nezināju, ka tā ir iespējams dzīvot.
(Vispār jau laikam tomēr no dziedāšanas, spēlēšanas un dejas neko lāga nesaprotu - indikators: pārāk labprāt par to vāvuļoju.)

Pazudusi pavasarī un šausmīgi negribas atrasties. Gluži fizisku riebumu sajutu, šodien Mājai tuvojoties. Ko es te daru, vispār. Nav ne jausmas, patiesībā.