| Jo vispār jau tās īsti svarīgās lietas nevar tikt atņemtas, nu tās, kas tiešām. Viņa mēdz tikt izaicinātas, attālinātas un pat pazemotas reizēm, lai neapaug ar jūtelībām un mēsliem un tamlīdzīgi, bet fonā viņas aug, ja ir tā vērtas, ilgi, ilgi, ka tu viņas aizmirsti un vairs neilgojies pēc viņām un nežēlojies tur, kur viņas bija un vairs nav vai nekad nav bijušas, un tad kādā jauka dienā, pavisam negaidītas, viņas piedzimst un tad tu vai apraudies par tādu dāvanu nez no kurienes un nez par ko. |