| atlikt tālāk savu sapni spārniem lai ir gana telpas palaist vaļā tavu roku lai mums pietiek abiem elpas saule, saule, vadi mani tumšs ir mežs un klusi zvani zema sirds un purva mala zudis viss un nav tam gala atlauz, gaisma, manu čaulu lai es uzaustu pret rītu un kad tu tad pretī nāktu es vairs tevi nemaitātu |