Darba kārtībā - atrast Īsto darbu. Visas pasaules likumsakarības, savienojieties :D

Umm... vai kāds varētu manā vietā izdomāt, KO es gribu?

Ek.

Ir svarīgi negribēt iekāpt tai pašā upē, jo īsti veldzējošs ir tikai klātbūtnīgais, pat ja aiztecējušo ūdeņu stāsti šķiet tik valdzinoši skaisti. Tieši - kad jau aiztecējuši. Pasaciņas par vardēm un princesēm, dziesmiņas par ceļiem un vēl citas piedvēseļotas dailes. Tur ir liela daļa bēgšanas no tiešuma, kas man tik ļoti patīk un mākslīgota izmaiņas fiskācija, kas vārdos un sevišķi spilgtos pēctēlos kļūst tik drošticama. Jo īstie spoguļi jau man netīk, tikai tie glaimojoši mijiedarbīgie.

Pārāk daudz pasaules, es saku, man viņa ir par smagu. Nevaru viņu paņemt tā, kā viņa prasās saņemama. Pajūtināties - "kur tu, puķe, gadījies Rīgā, smaržu rauj nost...". Nja. Izlaidusies galīgi.

Lielāku uguni es gribu. Un labāku kompasu.

~
Ak! Tāda apskāviena dēļ teju pat varētu iemīlēties, ja vien viņš tiešām nebūtu par mani krietni jaunāks :D Perfekts. Ciešs, bet ne mazākajā mērā varmācīgs, visā garumā, ne erotisks, lai gan neapšaubāmi dzimumlomas sadalošs. Kaut kas kaķiski elegants un reizē silts, pieskaitot to, ka viņš ir Tiešām Izskatīgs. Arī atbrīvošanās vienmēr ir tīksmīga daļa no procesa. Uff... atrauties IR grūti.

~
Meitenīgie, protams, vienmēr ir citādi. Kaut kas no putnu knābju sabikstīšanas, nevainīgi smiekli un vieglums. Es mīlu viņas rūpīgo maigumu. Tāda lidojoša spēle, un viņa vienmēr ķiķina, kad es pārbaudu, vai viņas kakls arī šodien iesmaržināts ar rozes koku. Ummm... jautājums "kā jums ar orientāciju" gan mēdz gaisā novirmot šādās situācijās.

~
Ļoti uzmanīgs, koncentrēts un ļoti enerģētisks. Laikam tieši no viņa iemācījos, ka apskāviens nav/var nebūt? tikai fizisks pieskāriens. Viņa apskāvienos ir kaut kas ļoti smalks, novērtējošs. Pat ne pašā apskāvienā kā līdznākošājā skatienā. Tajā es vienmēr esmu sieviete, bet vienlaicīgi ārpus dzimuma, un īpaša.

~
Dabisks, vienkāršs. Ne pieglaudīgs, pat nedaudz paraupjš. Lai cik īss, ļoti klātesošs. Viņa vienmēr šķiet iekšēji skanam, tas ir kā turēt rokās daudz spēlētu koka instrumentu.

~
Viņa apskāvieni ir čiepjoši. Tādi aši-ar-pirkstu-medus-podā, un ne jau kurā katrā. Lai gan it kā ļoti uzmanīgi, izsmalcināti un maigi - iekšēji nepatīkami.

~
Savos apskāvienos, kā visur citur, viņa ir ļoti enerģiska, strauja un savā ziņā agresīva. Viņa dala daudz, tie viņai ir simbols, viņa īpaši neklausās otrā un neļauj paspēt saklausīt sevi. Viņas apskāvienos ir kaut kas no bēgoša uzbrukuma.


***
Kompāniskie apskāvieni apskāviena pēc trivializē, un man viņi netīk. Bieži sanāk pavirši parupji.

***
Pusgarāmejošie, puspazīstošie un mazliet stomīgie ir ļoti skaisti. Kā tādi pēkšņi, negaidīti smaidi. Man tikai žēl, kad dažreiz nepaspēju noķert.

***
Forsēti ciešie, tie nu-ka-nožņaugšu ir brīnišķīgi. Viņos ir daudz dzirkstošas spēles un reizē ļoti daudz arī ne-fiziska tuvuma.