***

Jūlijs. Saule spiež, gribas dzert.
Es sienu ārdu.
Arī valodze kliedz. Bet nevar saprast.
Nevienu vārdu.

Siens kā uguns. Pie visa var pierast.
Ar visu var aprast.
Tikai: vālodze kliedz. Vālodze kliedz.
Gribas vālodzi saprast.

Tā gribas dzert. Tā gribas dzert. Visu par
Ūdens pilienu dotu.
Un vālodze kliedz. Vālodze kliedz. Ko vālodze
Kliedz, es nesaprotu.


***
vasara kļūst jau tik skaista
ka kļūst jau sāpīga
tik pati par sevi skaista
sava un nepiekāpīga

rauj puķes, cik gribi
nekā dabūt, nekā nevar dabūt
vienkārši - stāvi un smejies
un vasaras vidū ir jābūt

jālīgo ar to kopā
un prom jāiet reizē
citādi viss iznāk sāpīgi
un izliekas nepareizi

iet vasara tik skaisti
bail iedomāt
nedrīkst no malas skatīties
jābūt cik var tuvu klāt

jābūt tik muļķiem, tik mīļiem
tik viegliem kā divas smilgas
citādi - apkārt ilgas
sāpes un ilgas