---
 
17th-Apr-2007 11:00 am
Ir tik ļoti daudz skaistuma. Tik ļoti skaisti. Viss. Dažreiz.
Debess toņi. Koku zaru silueti pret viņām. Atspīdumi. Virsmu faktūras. Cilvēku sejas, intonācijas un mīmikas nianses. Kustība. Smarža. Vēja pieskāriens.
Un tas skaistums kož kaulā, un es nekad nesaprotu, kurā kaulā viņš kož. Tā, sāpīgi. Ka raudāt gribas. Kā par daudz būtu.
Tāds atšķirtības kontrasts un "tas viss ir par brīvu" reizē.
Comments 
17th-Apr-2007 11:46 am
Laimīgi tie, kam ir dota spēja bez piepūles spēt to saskatīt sev visapkārt. Es atdotu daudz par iespēju to iegūt biežāk un ne tikai uz īsu mirkli.
20th-Apr-2007 02:16 am

Pazīstu. To jūtu zinu. Tik ļoti, ka tagad, lasot tevi, kož. Un raudāt gribas.

Ir cilvēki, kuru sejas izpausmēs vari raudzīties bez atelpas, kaut kas tevi tik ļoti aicina. Visbiezāk tie ļaudis ir sveši. Laikam jau tevis minētais skaistums.
This page was loaded Dec 25th 2024, 10:39 pm GMT.