Ir tik ļoti daudz skaistuma. Tik ļoti skaisti. Viss. Dažreiz.
Debess toņi. Koku zaru silueti pret viņām. Atspīdumi. Virsmu faktūras. Cilvēku sejas, intonācijas un mīmikas nianses. Kustība. Smarža. Vēja pieskāriens.
Un tas skaistums kož kaulā, un es nekad nesaprotu, kurā kaulā viņš kož. Tā, sāpīgi. Ka raudāt gribas. Kā par daudz būtu.
Tāds atšķirtības kontrasts un "tas viss ir par brīvu" reizē.