|
|
Thursday, November 4th, 2010
| |
12:15 - burti
|
|
no dafont.com novilku fontu, kas saucas dominoes, a tur uz dažiem burtiem nevis domino kauliņi, bet rakstīts "John 3:16" :)
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, October 5th, 2010
| |
13:22 - simple as that
|
|
| Wednesday, September 22nd, 2010
| |
21:09 - mugurkaula skriemeļi
|
šodien anatomijā pasniedzējs izteicās, ka cilvēkam uzbūvē pārsvarā dominē tādi nesakarīgi skaitļi kā 7 un 12, arī 24 :). Nav nekādās decimāldaļas. tad vēl arī varēja just, ka viņš ir tiešām sajūsmināts par to kā cilvēks ir uzbūvēts un neslēpa, ka viņaprāt tas ir ģeniāli. Tam visam pa virsu, protams, bija re kā miljonos gadu tas ir gudri izveidots(jies) un kad par visu to domājot paliekot tā dīvaini, tāpēc labāk nevajag tā sarežģīti domāt, labāk par to nedomāt vispār vai arī kaut kā pa tiešo.
Bet tas ko es patiesībā gribu pateikt ir, cik ļoti es priecājos, ka var baigo skaistumu ieraudzīt tad, ja zina uz (caur) ko skatīties. :)
|
|
(8 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, September 20th, 2010
| |
19:42
|
šodien man besī, ka visur vienmēr ir vairākumā meitenes, ka sieviešu kompānijā strādājot vislaik tiek veidotas kaut kādas shēmas un bīdīti kauliņi, kā būs šitā un tā un visādi varianti. ka projektēšanas grupās džeki ir pašpietiekami, bet mums jau ir izveidojies priekšnoteikums, ka ja būs tikai meitenes, viss tiks sarežģīts līdz neiespējamībām, un to nedrīkst pieļaut, nav pat svarīgi kas ir persona, galvenais ir dzimums. ka visi apkārt precās un runā tikai par saderināšanos un abpusēja nepieciešamība laikam ir tikai attiecībā uz bērnu radīšanu.
viss. tāds planētu stāvoklis man šodien. (lasi hormoni)
|
|
(9 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, September 9th, 2010
| |
17:47
|
Par daudz visādu blogu, vietņu, virtuālās komunikācijas rīku, profilu un platformu un kā tik vēl to nesauc. Par daudz svešvārdu, samāksloti sarežģītu izteiksmes līdzekļu, anglisku iestarpinājumu sarunvalodā un komunikācijas mudžekļu. Par daudz liekvārdības. par daudz virspusējības.
Par maz domu un nolūku skaidrības, vienkāršības un tīrības. Par maz attiecību klātienē. Par maz īstuma. Par maz dziļuma.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Sunday, September 5th, 2010
| |
20:47
|
šodien bijām ciemos pie Edija, Agneses un viņu jaunā bēbja. Ļoti jauks bēbis un ļoti jauki viņi kopā. Rasa apprecējās, Katrīna precās un Gatis precēsies. Un tas viss kaut kā pēkšņi reizē, ka liekas laiks ir pēkšņi vienā brīdī sācis iet ātrāk, tikai es kaut kur neiekļaujos.
Tā īsti nav domāta čīkstēšana par tēmu, drīzāk sajūtu novērojums.
current mood: šūpuļdziesmas
current music: Aphex Twin - Avril 14th
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, August 31st, 2010
| |
10:51 - priecīgs viesmīlības atgadījums
|
Velobrauciens Latgale. Otrā diena - Krāslava - Aglona. Visu dienu līst, vispār jau sākot ar nakti, kad pamodāmies no piloša ūdens un gājām kārtot šelteri. Viss ir apnicīgi slapjš. Zemes ceļi izrādījās neizbraucami, tāpēc atgriezāmies uz šosejas. Vakars, apmēram 50 nobraukti km un ierodamies Aglonā. Maija saka, ka tajā Bazilikas klosterī varot palikt pa nakti un nolemjam noskaidrot, cik tas maksā. Joprojām līst un vispārējā slapjumā meklēt vietu mežā šelterim nav baigā iedvesma. Pārējie paliekam ārā ar riteņiem, Maija ar Agitu ieiet noskaidrot par cenām. Kādu laiku gaidam, nolemju tikmēr ieiet baznīcā. Lēnām un piloša klamzāju apkārt. stāvu, skatos uz altāri un lūdzu. Tur apkārt staigā viena sieviete, kas kārto baltas bantes uz solu galiem. Tad viņa man pienāk klāt un latgaliski prasa - vai mums nevajag naktsmājas? Es samulstu, nezinu, ko un ar ko tās abas jau sarunājušas un saku, ka nu jā, vispār vajag. Viņa mūs varot tur baznīcā ielaist un rāda ar roku uz altāri. Viņa izskatās tāda steidzīga, saku, ka tūlīt pasaukšu pārējos. Pa to laiku Maija un Agita noskaidrojušas, ka klostera gaitenī var palikt par 5ls no cilvēka. Ja grib istabiņu - 15ls. nu labi...
Tā nu balto banšu sieviete mūs uzved kaut kādā telpā aiz altāra. Viņa mums iedod bazilikas atslēgu un saka, ka mēs te paliekam vieni, sarga arī šodien nebūšot. Tur ir silts un sauss un dīvāni un tēju arī var uzvārīt. :)
|
|
(6 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, July 12th, 2010
| |
20:21
|
|
| Monday, June 14th, 2010
| |
21:39 - projektu ēšana ras-ēšana
|
|
atpalicība no personīgā darba plāna pieaug ģeometriskajā progresijā. vēl 12 h un miljons darāmā. tiek apspriesta ideja maketu līmēt uz ielas pie pēkšņi visu iecienītākās pritnēšanas iestādes, lai laicīgi ieņemtu rindu pirms atvēršanas. tas tā kā uz lielveikaliem pirms mega izpārdošanām, kur cilvēki iekārtojas guļammaisos pie ieejas. tā, lūk, ir, kad atklāj biedriem savus izdevīgos darījumus.
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, June 1st, 2010
| |
19:44 - čīkstība
|
|
| Saturday, May 22nd, 2010
| |
23:44 - atskārsme divdesmit trijos četrdesmit četrās
|
|
ir jātiek prom. sadzīve un iedzīve apēd. ir jādabū tā Grācas brīvība un radošums. un Milānas realitātes apziņa. citurienes tagadne, pie kuras nav pierasts.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| |
11:22 - tā pati visiem apnikusī tēma.
|
tas projekts taču pats varētu uzprojektēties, eseja uzrakstīties un skices saskicēties! savukārt es tikmēr ceptu rabarberkūkas, pīrādziņus un sauļotos. tā taču būtu pareizā pasaules kārtība!
labi vismaz, ka visapkārt populārā bakalaura darba tēma vairs nav aktuāla.
bet jā, jā, eju darīt.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Friday, April 9th, 2010
| |
23:12
|
Bija vakar tāda saruna, kas kaut kā apvienojās ar iepriekšējām pārdomām un bailēm un tagad es tajā tēmā ieslīgstu arvien dziļāk. Varbūt tas ir tikai noskaņojums.
Pasaule ir tik bezcerīgi slima un salauzta, ka nav saprotams, kāpēc Dievs ar to vispār vēl nodarbojas. Ja tas ir kādu izglābšanas dēļ, tad tāda labdarība ir prātam neaptverama. Blakus redzamajām fiziskajām šausmām, kas notiek, ir miljons līmeņi garīgas salauztības, par kuru nav nekādu paskaidrojumu. Kas ir tepat blakus un varbūt ne vienmēr sagādā tiešas ciešanas, bet tik un tā ir tāda klātesoša nāve. Es varu iedomāties ļaunāko, kas vispār var notikt ar cilvēku sākot no fiziskas spīdzināšanas līdz pilnīgai vientulībai un patiesībā man nav nekādas drošības, ka tas ar mani nenotiks jau rīt. Tā ir tikai tāda cilvēka izdzīvošanas metode, ka viņš defaultā domā, neplānojot savas beigas. Nē, es neaizmirstu, par visām tām skaistajām un brīnišķīgajām lietām. Es tikai nezinu, vai tas prieks, ko kāds piedzīvo savos pāris desmitos gadu ir visu to redzamo un neredzamo sāpju un netaisnības vērts, ar ko šī pasaule eksistē. Man nekā netrūkst un tomēr nav īsti nekādas jēgas, jo tagadne ir netverama, drošībai nav pamata un šī nav vieta, kur sapņi piepildās.
nudien nedomāju, ka pozitīvisms būtu pietiekama cerība, ja apsolījums par pilnīgu atjaunošanu nebūtu dots.
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, April 4th, 2010
| |
12:18
|
šorīt K.J. Jukumnieks teica, ka šodien mēs svinam to, ka mums rokās nav caurumu.
es arī.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, March 8th, 2010
| |
18:20 - pauze
|
|
tas jau, protams, ir sen zināms, ka Latvija ir maza, tomēr jocīgā sajūta paliek, kad konkrētu gadījumu nezināmās personas x aizstājas ar konkrētām personām.
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, March 3rd, 2010
| |
22:45
|
|
| Tuesday, March 2nd, 2010
| |
18:02 - 'cause I like birds
|
Man tā kā gribās kaut ko uzrakstīt par tām 10 dienām Austrijā, bet. Bet, īsti nezinu, vai vajag. Varbūt man liekas, ka noformulētas sajūtas nobāl.
Bija vienkārši neticami forši. Es gribu palikt tajā notikumā un tajā sajūtā. Ka viss ir tik satriecoši, ka laiks varētu apstāties. Kaut es varētu paņemt kaut ko līdzi, ko šejienes ieradumu normas nespētu pieveikt. Es gribu turpināt dejot uz ielām un smaidīt cilvēkiem. Ah, ziniet, tā atkal ir tā sajūta, kad dzīvība sevī ir izbaudāma kā fizisks lielums. Unbelievable.
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, January 26th, 2010
| |
12:46
|
|
| Monday, January 11th, 2010
| |
22:41 - ikonostass
|
Kad manā bērnībā vecāki strādāja pie Ainažu baznīcas restarācijas, es kaut kur turpat dzīvojos sētiņā un man uzkrita ikonostass. Tas ir tā svētbilžu siena, kas pareizticīgo baznīcās pie altāra.
Tas no šodienas sarunas ar vecākiem par reliģijām un viņu secinājumiem par to, no kurienes tas, kas no manis ir sanācis. par reliģiju un arhitektūru.
un vēl, klausoties visādos tēva argumentos, man palika tik žēl, tik žēl par visiem tiem aizspriedumiem, nepatiesībām un saklausītajiem institucionalizētajiem rāmjiem, kas cilvēkiem neļauj redzēt, cik satriecoši ir pazīt Dievu. par neiedziļināšanos un dzīvošanu ar kaut kur dzirdētām "patiesībām".
un vēl žēl, ka neviens vairs netic labiem nodomiem, bet tikai slēptām interesēm.
|
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, January 3rd, 2010
| |
12:04
|
|
|
|
|
|
