| :) |
[06 Apr 2020|03:45am] |
https://www.nybooks.com/articles/2020/04/23/charles-darwin-brilliant-plodder/
"Those and the other [Darwin's] plant books all retold the story: excess population, competition for resources, and random variation, with its attendant differential success in reproduction, constitute natural selection, yielding elaborate adaptations. Darwin’s famous prediction about the Madagascan orchid Angraecum sesquipedale, with its tubular nectar receptacle eleven inches deep, shows the interconnection most dramatically. He correctly deduced that a moth with an eleven-inch nectar-sucking proboscis must exist to pollinate it, because the plant’s manifest adaptations demand that. Forty years after Darwin’s orchid book appeared, the moth was found."
|
|
|
[03 Apr 2020|11:01pm] |
|
gribētos aizbraukt uz kādu HES pačolēt, kā cilvēks valda pār dabu.
|
|
|
[02 Apr 2020|07:47pm] |
|
beigās laikam būs "aions", smuks grieķu vārds.
|
|
|
[02 Apr 2020|03:49pm] |
esmu kļuvis tik populārs, ka jūtos spiests doties pašizolācijā no anonīmiem komentāriem.
ja vēl kāds grib pašapmierināti iekomentēt par MKJK (Mūsu Kungu Jēzu Kristu), tad –
pataupiet dvašu, lai padzesētu putru.
|
|
|
[01 Apr 2020|12:17am] |
|
viens no brīžiem, kad biju laimīgs, bija 2016. gadā ap šo laiku. Ķengaragā staigāju gar dzīvojamām mājām, saule atspīdēja atkušņa atsegtajās šļircēs, laistījās tukšās čipsu pakās. no kāda restota pirmā stāva loga skanēja Placebo dziesma Pierrot the Clown. es kaut kā nojautu, ka tur dzīvo meitene (nu labi, to es noteicu pēc izkārtās apakšveļas), diezgan nelaimīga un dzīvokļa putekļos smokoša, ka viņai ir sliktas attiecības ar vecākiem (visdrīzāk, tikai mūžīgi stresaino māti, jo tēva nav), un šī apziņa, ka mēs abi zinām šo jauko dziesmu, uz brītiņu piepildīja tukšumu sirdī, ar kuru katru dienu mostos un kurš liek smakt arī bez elpceļu slimībām.
|
|
| Jenny Hval - Spells |
[29 Mar 2020|10:31pm] |
You are your own disco ball
hovering above you like
A comforting reminder
that not even you belong to you
https://youtu.be/vXLc37lOE3o
|
|
|
[20 Mar 2020|08:45pm] |
|
dezinfekcijas līdzekļu ražotāji berzē rokas
|
|
| politkorektums |
[20 Mar 2020|08:44pm] |
|
kāpēc katanas ieceļotājus nesauc par katanas imigrantiem
|
|
|
[12 Mar 2020|06:52pm] |
|
bet cik savādi! izej ārā un realitāte vienkārši ir mainījusies, it kā pasaules zupai kāds būtu pielicis šķipsniņu asuma. (rimčika rindā mani izgrūstīja sieviete, kas pirka auksto gaļu.)
|
|
|
[09 Mar 2020|06:38pm] |
|
man ir niknākā saslimšana kopš 2009. gada, kad saķēru cūku gripu, bet, tā kā šoreiz neesmu slimnīcā, laikam neuzzināšu, vai tagad esmu kronēts ar `~`-=koronu=-`~`
|
|
|
[06 Mar 2020|04:22pm] |
|
ēdiens velk pie zemes
|
|
|
[04 Mar 2020|06:00pm] |
Šāds noreibums vislabāk izpaužas cilvēkā, kura temperaments ir pa pusei nervozs, pa pusei aizkaitināms; pievienosim izkoptu garu [..]; maigu, nelaimes māktu sirdi, kas tomēr cer vēl atjaunoties; ja ļoti vēlaties, varam pieņemt, ka šis cilvēks kaut kad pagātnē rīkojies neprātīgi - no tā (šis cilvēks ir viegli satraucams, kā jau teicu) izriet ja ne kārtīgi sirdēsti, tad vismaz nožēla par nemākulīgi piepildītu, veltīgi izšķiestu laiku. Nosliece uz metafiziku, nojēga par to, ko dažādas filozofu skolas saka par cilvēka likteni, arī nenāks par ļaunu [..]. Ja vēl pievieno īpašu jušanas smalkumu, ko biju izlaidis kā pašu par sevi saprotamu nosacījumu, tad būšu, man šķiet, sakopojus visas mūsdienu jūtīgā cilvēka izplatītākās pamatiezīmes - kopumā tās varētu nosaukt par oriģinalitātes banālo formu.
(No Bodlēra esejas par hašišu.)
|
|
|
[03 Mar 2020|11:44pm] |
kad briļļaini cilvēki bučojas brilles sitas kā briežu ragi
un pēc cīņas pie gultas malas mētājas caurspīdīgas trofejas
|
|
|
[03 Mar 2020|02:01am] |
liberālēm es patīku, jo acīmredzami sevi apspiežu.
kreisajām es nepatīku, jo nav acīmredzami, kurš mani apspiež.
p.s. labējās mani dievina, jo esmu latvietis. taču neprecēs, jo nav sava uzņēmuma (mikro nepārprotamu iemeslu dēļ neskaitās).
|
|
| Лотова жена |
[27 Feb 2020|04:27pm] |
| [ |
music |
| |
Анна Ахматова |
] |
И праведник шел за посланником Бога,
Огромный и светлый, по черной горе.
Но громко жене говорила тревога:
Не поздно, ты можешь еще посмотреть
На красные башни родного Содома,
На площадь, где пела, на двор, где пряла,
На окна пустые высокого дома,
Где милому мужу детей родила.
Взглянула - и, скованы смертною болью,
Глаза ее больше смотреть не могли;
И сделалось тело прозрачною солью,
И быстрые ноги к земле приросли.
Кто женщину эту оплакивать будет?
Не меньшей ли мнится она из утрат?
Лишь сердце мое никогда не забудет
Отдавшую жизнь за единственный взгляд.
|
|
| mēra laiks, dzīres |
[27 Feb 2020|04:21pm] |
|
kur Rīgā ir labākās koronavīrusa ballītes?
|
|
