par šo pašu, man liekas, ka kopīgais latviešiem un japāņiem būtu tajā, kā abi divi nebeidz sēdēt uz vienām un tām pašām lietām, tas ir, mums abiem piemīt tāda meditatīva, kontemplatīva kvalitāte, ka mākslu un idejas var apdomāt mēnešiem un gadiem ilgi, vienkārši skatīties, vērot.
neteikšu, ka no dziesmas "tu turēji lietussargu" daudz ko saprotu, bet man ļoti patīk šīs rindiņas.
見えなくなって 傘はどこへ - ļoti trulā tulkojumā, bez konteksta šeit nekādi - "vairs nevaru redzēt - kur palicis lietussargs?"
( vārdi )