Sapņu templis

Kādā mājā, senā un tumšā muižā, viens otra dzīvību sargāja tēvs un dēls, apmēram 50 un 20 gadus veci. Sargāja no trīs melnos apmetņos tērptām būtnēm, kas ik pa brīdim iekļuva mājā caur sudrabziliem portāliem un centās viņus nogalināt visos iespējamajos veidos. Tēvs ar dēlu centās arī izkļūt no muižas, bet tas nekādi neizdevās, līdz tomēr beigās viņiem sanāca to pamest. Tomēr melnie nogalināja dēlu un stāvēja ap viņiem puslokā. Un tad man tika dots redzēt, kādu to visu redz apmetņos tērptie. Izrādījās, ka viņi ir trīs brāļi, trīņi, fantastiski skaisti jaunekļi sengrieķu jauniešu drēbēs ar gariem, zeltaini rudiem matiem, kas sevis vajātos redzēja kā šausmīgus, tumšus ļaunuma pūžņus, no kuriem nogalinātais izplūda un sasūcās zemē kā skābe.

***

Liktenis un Nāve, kā divas būtnes - šo spēku personificējumi - līdzās slīdēja caur Visumu, kaut ko pārsprieda un savā ceļā mainīja zvaigžņu izkārtojumus; vienkāršs, bet skaists sapnis.