Sapņu templis

Sapņa vide - šī pasaule, kāda tā ir, tikai ar nelieliem papildinājumiem: vietām, gan uz cilvēkiem, gan objektiem, gan dzīvniekiem vai augiem, var parādīties un parādās melna masa, kurai tuvākais būtu Tukšuma un Daudzās Igramūlas (tēli no M.Endes darba "Bezgalīgais stāsts") apvienojums - melns Nekas, kas reizē ir vienots un reizē - neskaitāmi atsevišķi saprāti. Neviens pat nenojauš, no kurienes un kāpēc tas ir cēlies, bet, ja Tukšums ir uz kaut kā parādījies, tad, kamēr vēl tā ir maz, to var iznīcināt, bet, jo vairāk tas pārņem savu nesēju, jo tuvāks nāk brīdis, kad tas vairs nebūs iznīcināms to atdalot no nesēja. Pirms pasaule iepazina Tukšuma īpašības, vairākas vietas ir pazudušas nekurienē, tāpat arī cilvēki, bet kopš tā laika ir radīas ierīces, ar ko Tukšuma masu var savākt un to iznīcināt, un jebkuram ir iespējams pieteikties tādā kā vienotā pasaules armijā, kurā darbojas cilvēki, kas tiek ekipēti ar vajadzīgajām ierīcēm un dodas tur, kur Tukšums jāsavāc. Sapņa sižets - ļoti vienkāršs. Esmu viens no šiem cilvēkiem un pārnāku mājās pēc kāda izsaukuma. Ir bijis smags gadījums, Tukšums ir savākts, bet pārņēmis ekipējumu, un šāda situācija tiek saukta par "apsēstību", tāpēc ierīces ir jāiznīcina. Pašas ierīces ir grūti aprakstīt, jo varu nosaukt aptuvenas to formas - plāns paralēlskaldnis, noapaļotai pistolei līdzīgs instruments, divi šauri, no tādām kā biezākām stieplēm izliekti āķi, u.c., visi no gaiši tēraudzila materiāla ar iekšpusē iebūvētām kapsulām, no kurām pa nelielām atverēm mirdz luminiscējoši zils šķidrums, - bet pielietojums, kas man bija skaidri saprotams sapnī, nomodā neliekas izstāstāms.

Papildus visam, man pieder arī biomehānisks radījums - palīgs, un pa vienam līdzīgam ir katram, kas strādā ar Tukšuma iznīcināšanu. Tas attāli atgādina ļoti kalsnu.tumšzilu suni ar garām, tievām kājām un nelielām pēdām, gludu, bezspalvainu ādu, garu asti, līdzīgu žurkas astei, tikai ar noapaļotāku galu. Visneparastākā ir galva - tai nav acu, deguna, ausu vai kaut kā līdzīga sejai kā tāda. Tā līdz gandrīz pašam augstajam un tievajam kaklam ir sašķelta sešās simetriskās daļās, kas pakāpeniski sašaurinās aptuveni notrulināta konusa formā, kad sakļautas kopā. Kad visas daļas tiek atplestas, ir redzams, ka tie ir sīku un autonomi kustināmu zobu un uzsūcošas, tumšsarkananas membrānas apvienojums, žokļi, kas savienojas ar tiem pašiem zobiem izklātā barības vadā. Uz radījuma pakauša kā atpakaļ atglausts cekuls gūlās desmitiem visai tievu taustekļu, kurus tas spēja agresīvi izplest platā vainagā, tā brīdinot par bīstamām situācijām. Šāds palīgs spēj aprīt Tukšumu un tad sevī pārstrādāt nekaitīgā masā, izvadot to caur tievo asti kā brūnganus, puscaurspīdīgus un graudainus kristālus, bet šoreiz tas bija aprijis par daudz melnā Nekā, lai to izdarītu.

"Apsēsto" ekipējumu un palīgu nogādāju vannasistabā, kas pie reizes bija attīrīšanas un iznīcināšanas telpa. Brīdi apsvēru savas lietas ar speciālu šķīdumu tikai nomazgāt vannā, bet šo domu ātri atmetu, jo sapratu, ka tās ir jāiznīcina un attīrīšanas rezultātā vanna tiktu piešķiesta ar Tukšuma paliekām, tā apdraudot mājasbiedrus un arī mani pašu. Tāpēc ievietoju priekšmetus piecstūrainā "dimanta" formas kabīnē, kas atgādināja dušas kabīni un no trīs pusēm bija izklāta ar luminiscējoši zilu membrānu. Aizverot priekšējās durvis, membrāna iekļāva visu tur ievietoto un to izšķīdināja sevī, transformējot jauna tipa enerģijā, līdzīgai elektrībai, kas gluži kā neliels lodveida zibens brīdi karājās kabīnes telpā un tad eksplodēja. Palīgu iznīcināt man tomēr bija žēl, tāpēc paņēmu nelielu, apaļu dozīti, kurā bija melna, ziežama viela, it kā piekaisīta ar sīkiem, mirdzošiem putekļiem un noziedu ar to viņa ķermeni. Viela strauji iesūcās tumšzilajā ādā un pēc brīža palīgs varēja izdalīt pārstrādātos kristālus - tas, ko izmantoju, bija it kā kosmiskas izcelsmes un saistīs ar melno matēriju, bet pamatojums, kas sapnī bija pašsaprotams, vairs, jau atkal, diemžēl nav izstāstāms.

Nekas tāds. Ikdienas aina no citas pasaules.