Sapņu templis

Tā, kādu laiku nav rakstīts, jo sapņu fragmenti, lai arī interesanti, tomēr pārāk īsi un saraustīti bija, lai pierakstītu. Varu jau pieminēt dažus...

Nākotnes pilsēta, augstu kalnos celta, bezgala futūristiska, bet viss būvēts no sniega un ledus, transportam paredzēti magnētiskie ceļi, kas kā spēka lauki ir fiksēti gaisā.

Jau cita nākotnes pilsēta, pazemē būvēta, visapkārt stiepjas gari gaiteņi ar bieži izkārtotām automātiskajām durvīm, sienās - ekrāni, caur kuriem var iziet uz dažādām iestādēm, informācijas krātuvēm un arī personīgajām mītnēm. Visvairāk telpas veltīts visas pagātnē un tagadnē radītās mūzikas glabāšanai. Un būtnes daudz un dažādas - materiālas, nemateriālas, cilvēki, dzīvnieki, citu rasu pārstāvji, iemiesoti eņģeļi... Meitene, kas šķaudiena vietā izdveš uguni. Divmetrīga sieviete ar zeltainu ādu. Piecmetrīga skaistule, sieviete - pūķis, ar sarkanu ādu, ko klāj tetovējumi un gar pakausi elegants ragu vijums. Un pavisam ikdienišķa dzīvošanās atpūtas zonu klubu sadaļā.

Un nu izkopēts no čata - slinkums pārrakstīt - Heh, atcerējos vienu dīvainu sapni no nakts tikko - tādā kā viduslaiku pils torņa istabā uz krēsla, muguru pret ieeju pagriezusi, sēž melnās drānās ietinusies sieviete, viņai pretī stāv maza, apmēram 6gadīga meitenīte ar baltiem matiem, baltām, spožām drēbēm, gandrīz baltu ādu. Pa lodziņu redzams, ka ārā nakts, pilnmēness, un tā gaisma piepludinājusi mazo istabiņu. Meitenīte sievietei jautā - mamm, vai tu mani mīlēji? - un tad ir klusuma brīdis, kurā Mēnesim blakus kreisajā pusē parādās spoži balta pegasa tēls. Pēc tam melnā sieviete atbild - nē, es tevi nogalināju - un labajā pusē Mēnesim parādās tāds pats pegass, tikai melns un ar kaut kādu jātnieku mugurā, kuram sejas vietā galvaskauss