aptuveni trīs dienas atpakaļ sapratu ka esmu pazaudējusi vienu no saviem mīļākajiem auskariem, šovakar, nākot mājas no 12 krēslu pirmizrādes, uzminiet nu, kas mani sagaidīja pie dzīvokļa ārdurvīm koridorī uz zemes viss tāds mirdzošs ar zirgu. protams, ka mans pazudušais dēls, mans pērs gints, mans labumiņš, saldumiņš, mīļumiņš.

bet šodien izrādes beigās apraudājos, pareizāk, pār labo vaigu noritēja viena asara. vispār pati dzīve jau ir tāda traģikomiska, it īpaši ja no rīta telefonā īsziņa "kas notiek ar tavu dzīvi?". kaut kādas muļķības notiek. ne šis ne tas.

jāatzīmē ka šodien bija pirmā prakses diena jrt. to es pavadīju skatoties 12 krēslu mēģinājumu un pēc tam skatoties izrādi mīļais melis. ne šovs, kā arī biju ekskursijā pa zemskatuvi/aizskatuvi. pirmajai dienai ļoti labi.