Šodien esmu gredzenu pavēlnieka maratonā
Sapnī redzēju ka sapņoju par to ka uzrakstu baigi labo dzejoli, tad pamostos un ierakstu to cibā ar domu ka obligāti obligāti jāatceras vismaz pēdējās divas rindiņas, šorīt pavisam pamodos un protams ne atceros ne kas te ierakstīts :( citās ziņās šonedēļ esmu redzējusi divus ugunsgrēkus, uzšuvusi divas kleitas.
Tā jau vispār jūtos diezgan normāli, tikai reizēm tā kā gribas izstāties no dzīves (kā spēlējot kādu spēli reizēm gribas nopasēt gājienu)
Pēdējā laikā negribas šūt, bet gribas taisīt mēbeles, tādēļ šovakar cepšu cepumus.
Bet vispār, tad kad sāku teikt ka piecas minūtes pasēdēšu un tad ķeršos pie darbiem, kungs un pavēlnieks man šodien teica: eksistē kā tu gribi.
Man patīk rudens, vispār kad pirmoreiz iemīlējos bija rudens, varbūt tapēc tagad vienmēr kad paliek aukstāks manī rodas sajūta ka var ar tādām drošām gribošām acīm skatīties tumsā un vējā un lietū