Šodien uz ielas redzēju kā vīrietis sit savam sunim pa galvu. Kā var tā būt mīļie draugi un radiņi ka tam loham ir suns, bet man, cilvēkam kas nekad nesistu sunim pa galvu, nav? :(

Šodien darbiņā tualetē papinkšķēju no noguruma un pēc tam gāju atpakaļ strādāt. Atnāca draudzene ciemos un teica - tu jau laikam nestreso nekad. Es zinu ka izskatos mierīga, bet nu draudziņ, draudziņ. Un vēl man patīk dzīvot kopā ar kungu un pavēlnieku, bet reizēm gribas lai es varu atnākot mājās vienkārši bišķi pasēdēt un neviens lai neskatās virsū.

Bet vispār šodien atkal pie ripas, nevienu nesatieku jo visu laiku jāarbaitē un enerģija tik cik necik.

Ja sapnī nesat jēru uz rokām, pret jums izturēsies ar maigumu un rūpēm.

Esmu sākusi slimot ar prof. kretīnismu, šausmas.

Lielais gulēšanas un panikaino darbu laiks. (Kā var tā būt ka visam jābūt gatavam uz nākamo otrdienu?)

+ Es esmu šifonu pavēlnieks

Man ir ko teikt par autorību, klepu un naudas plūsmu.

Vakar sadzēros un aizgāju īvandē kaijā

Divas rindinas ko neatceros tad:
Ir tikai upe
Bezgalīgi plaša
Ne tek tai citas upes klāt
Ne strauti,
Tik galā jūra
Kaijas kliedz un smilgas
Un kājas smeldz
Ja iebrien ūdenī.

Pirms diviem gadiem janvārī mums nebija daudz darba un visi gorījāmies beznaudas deprī, šodien atnāca aizrunāt aiznākamā gada janvāri vienai filmai,bet šajā janvārī viens koris, viena kolekcija un izrāde minhenē kā arī individuālie klienti, tad kapēc man šķiet ka neesmu neko sasniegusi?