esmu darba vajadzībām izkopusi absolūti apburošus atvadu vārdus "uz redzēšanos" "veiksmīgi" vai "visu labu", bet tik glāsmainā balsī, tādā samtainā, visu šīspasaules laimi sološā altā. noteikti vajadzētu iemācīties tā runāt visu laiku, varētu strādāt radio vai kapu biznesā.

vispār, kad man ļoti grūti, es bieži lasu dažādus horoskopus. ja tie ir kaut kādā veidā slikti, tad es bēdājos, ja labi, tad priecājos. man arī patīk "pievilkt aiz ausīm" un uzskatīt ka uzrakstītais ir patiesība. piemēram šodien bija rakstīts, ka pēcpusdienā darbā būšu neapstādināma un šekureku, šodien tiešām esmu darbā, jāstrādā vakarā un iemācīju Sarmītei Kolātei uztaisīt rēķinu HansaWorld. domāju diezgan normāli apgriezieni, it īpaši ja salīdzina ar pārējo nedēļas slimošanu. rītdien savukārt sola, ka visi single vēži (es) iespējams satiks savas iespējamās otrās pusītes. kā lai, iespējams, nesapriecājas?

reiz dzīvoja zēns, kuram uzvārds bija postažs. un viņa mātei, protams, postaža.

tas nav nekāds joks, starp citu, viņiem bija dzīvoklis uz brīvības ielas, ja pareizi atceros. dzīvoklis bija tā izkārtots, ka tajā varēja skriet pa riņķi. bet varbūt es kaut ko jaucu.

reizēm es kaut ko ierakstu te cibā un atstāju publisku, un nopublicēju. tad ik pa brīdim ieeju latest posts un skatos kā manējais starp citiem gozējas.

un reizēm es gaidu, ka nu kāds svešais iekomentēs, bet tā parasti nenotiek. pēc kādām trīs dienām vispār zaudēju cerības.