mēs gribētu lai laimi mūsos pilina pa pilītei vien, vai arī lai tā būtu kā straumīte, maza, neizsīkstoša un lai vienmēr būtu. bet nekā. ja ir laime, tad ir kaudze ar to un ja nav, tad kaudzes vietā ir bedre, bet bedrei apakšā ir sūdi. tapēc nevajag censties justies laimīgam visu laiku, ir jāpavārtās sūdos, lai varētu nomazgāties laimības ūdenī. vienkārši ir jāapzinās, ka tas ūdens būs ja jau ir bijis kādreiz un jāapzinās ka arī sūdubedres būs, ja jau ir bijušas.