|
January 4th, 2025
punkts
| 12:19 pm Fortnaitu spēlēju kādu trešo sezonu līdz sirdsklauvēm atbildīgos brīžos, ļoti disapointing, kad zaudēju, tāpēc pamēģināšu hot wheels. Piemēram, crossout kad mani nošauj, man ir vienalga, jo tur nav vispirms jāvāc šīldi, aptiekas, munīcija un ieroči, lai varētu sākt. Nejūtos mājās, kamēr tā visa nav un kamēr neesmu haigraundā. Ļoti kaitina bildi, uzpirž jauno projektu un tad lien ārā tuvcīņā.
|
punkts
| 12:12 pm Gailenei tik nopietna seja, ka kļūst jau ņirdzīgi.
|
January 2nd, 2025
punkts
| 08:39 am Auto marka Rīga, modelis Pasaulīte. Auto marka Pasaule, modelis Rīga. Viņš sēdēja neskalotā mašīnā.
|
December 31st, 2024
punkts
| 07:34 pm Laimīgu uzbrūkošo!
|
punkts
| 06:02 pm Vīrs un sieva kaltēti āboli un taisni banāni.
|
ulvs
| 03:54 pm - atskats uz 2024. ar skatu 2025. Šis gads kopumā bija izcils.
Gada pirmajā ceturksnī ierakstījām jaunā albuma demo tādā kvalitātē, ka to var labi baudīt un darboties ar to, kamēr grupā notiek pārmaiņas, aizejot vokālistam ar divdesmit gadu stāžu. Patiesībā tā grupa vairs neeksistē. Jaunā grupa ar jauno vokālu un vecajiem biedriem nespēlēs veco mūziku. Ilgi meklējām vokālu (joprojām nav skaidrība, taču vismaz aktīvi izskatām vienu kandidatūru, kas varētu būt balls to the wall, ja sanāktu). Vasarā noslēdzām pastāvēšanu ar lielkoncertu. Demo albuma ieraksts un vasaras lielkoncerts, kā arī visu mūsu mūzikas cienītāju siltie vārdi un atziņas manī iededza tādu kā pārliecības uguni, ka ir pagājis pietiekoši ilgs laiks, lai es varētu teikt, ka es pilnībā uzticos tam, ka es spēju radīt un spēlēt tikai sasodīti gaumīgu mūziku. Un ka manī ir nepieciešamā pieredze, prasmes un enerģija, lai 2025. gads man būtu kā jauns sākums mūzikā. Gan kā izpildītājam, taču izteiktāk kā radītājam. Mans 2025. gada sapnis ir atrast citus mūziķus, kurus varbūt vēl šobrīd nepazīstu, kuri vēlētos realizēt manu ģitārmūziku. Kuri teiktu - pizģets, tai mūzikai taču jāskan skaļi un plaši, nevēlies to paspēlēt kopā ar mani?
Otrs 2025. gada sapnis ir beidzot nopietni pieiet savu muzikālo ideju katalogam. Man ir milzīgs katalogs ar neapstrādātām idejām, kur katra otrā šķiet krutāka par iepriekšējo - kā kopumam tam nav nekādas koherences, taču kā vibrāciju pierakstu blociņš, manuprāt, man ir sanācis labs katalogs. Katalogs transcendē youtube, jo daļa ir joprojām manā telefonā.
Lielākais mīnuss šogad bija diska trūce, ko norāvu martā. Tās dēļ 9 mēnešus neesmu bijis trenažieru zālē - esmu kļuvis resns, pašsajūta vairs nav tik laba, enerģija arī. Jaunā gada apņemšanās paralēli mūzikai ir lēnām atgriezties zālē. Un iemācīties ēst normāli, lai es automātiski nekļūtu par resno. Gada 2. puse gan bija izteiktā depresijā, ko izraisīja fakts, ka jāraksta bakalaura darbs. Depresija, jo es zinu, ka es to atstāšu līdz dedlainam un tikai tad sākšu stresot, taču, kamēr ir apziņa, ka fonā ir kas tāds, es vairs nespēju baudīt dzīvi. Tā nu es pēdējos mēnešus pavadu pašizolācijā, taču darbs jau gandrīz ir tapis un jaunā gada 2.mēnesī ekspektēju būt bakalaurs tiesību zinātnēs!
Vēl viens ļoti būtisks secinājums, ko guvu un nostiprināju šovasar solo sēņu tripa laikā, ir fakts, ka mēs paši esam atbildīgi par savas dzīves jēgas un pašcieņas ģenerēšanu. Ja nav jēgas, pašcieņa nav iespējama. Un tad raisās psihes problēmas. Tāpēc nākošgad visiem vēlu sevī atrast spēju - alkas un centību rūpēties pašam par savas jēgas ģenēzi un tādējādi audzēt savu pašcieņu, savu vislielāko lielāko vērtību.
Lai sokas!
|
December 29th, 2024
virginia_rabbit
| 09:55 pm NYT par Shen Yun, kas uzstājas Dailē: The dance group Shen Yun Performing Arts has accumulated enormous wealth, in large part by getting followers of the Falun Gong religious movement to work for free and pay its bills, while exploiting young, low-paid performers, a New York Times investigation found. https://nyti.ms/3DwO6Km
|
virginia_rabbit
| 02:41 pm pēc Liels & mazs balles villā tomēr aizgulējos un neaizbraucu uz laukiem. Aizsūtīju Eiženu pie Lolitas pēc Skukas dienasgrāmatas un valstos visu dienu, dzeru kombuču, ēdu dženku un lasu. labākais jaungada laika pavadīšanas veids. ballīte bija kā aina holivudas filmā, kam mērķis parādīt, cik viss bija labi pirms sākās lielie sūdi.
|
zilnezal
| 02:36 am - pār mani sāk pārmākties baisma nojausma ka šitā arī būs vien jāturpina kulties vai, kā sacīt jāsaka, "In each case, Dasein is its possibility"
|
December 28th, 2024
miglajs
| 01:15 pm - "varbūt es maldos"- meža mūka gudrības Gulēšana uz koka lāvas bija paciešama. Es varēju izturēt nepārtraukto klusēšanu. Bez grūtībām spēju agri pamosties no rītiem. Biju gatavs samierināties ar retajām un negaršīgajām maltītēm. Tomēr tas, ka biju pilnībā pamests savas burbuļojošās, pļāpājošās, kritizējošās, komentējošās, salīdzinošās, apšaubošās, apsūdzošās domu plūsmas varā augām dienām bez jelkādām iespējām pievērst uzmanību kaut kam citam, - tas bija neizturami. Jo izmisīgāk es mēģināju apklusināt savu iekšējo pasauli, jo aktīvāk tā atbildēja man ar naidīgas kritikas un sevis apšaubīšanas straumi. Tomēr kaut kas manī bija pamodināts. Man bija pilnīgi skaidrs, ka tā dzīvot es nevēlos. Ka nespēja palikt vienatnē ar sevi ir problēma. Tāpēc todien noslēdzu vienošanos ar sevi: No šī brīža viens no maniem mērķiem ir kļūt par cilvēku, kurš spēj uzturēties pats savā sabiedrībā, jūtas ērti savā ādā un visu laiku nenododas vienīgi savām domām. Par cilvēku, kurš kādā jaukā dienā varbūt pat kļūs sev par labu draugu. (p34-35)
"Netici visam, ko domā." Nav daudz padomu, kas man dzīvē palīdzējuši vairāk nekā šī atziņa. Diemžēl šis superspēks, kurš piemīt mums visiem, ir nedaudz piemirsts. Taču tas ir fakts - kļūst neizsakāmi vieglāk būt sev pašam, ja savu domu plūsmu uztveram ar humoru un nelielu skepsi. Ja ticam visam, ko domājam, mēs kļūstam neaizsargāti un vieglāk ievainojami, mēs zaudējam sev piemītošo gudrību. Dzīves tumšākajos brīžos apsēstība ar savām domām var skart mūs īpaši smagi; burtiski runājot, tā var nomocīt līdz nāvei. (p36)
Dažreiz, kad ieklausos sevī, šaubas pazūd un atbildes uz sasāpējušiem jautājumiem top kristālskaidras. Ikvienam no mums piemīt neizsakāmi vērtīgs resurss - acumirkļa inteliģence, smalks, iekšējs kompass, gudrības balss. Atliek tikai uzmanīgi ieklausīties, jo šī balss runā daudz klusāk nekā ego, kurš allaž tiecas visu pārkliegt. Ir vērts laiku pa laikam pārslēgties uz zemāku viļņu frekvenci, lai atrastu miera brīžus steidzīgajā ikdienā. Tā ir fantastiska spēja, kas pelnījusi mūsu uzmanību. Ja savu kluso balsi aizmirstam, mūsu uzmanība tiek tam, kurš kliedz skaļāk. Bet pakļaušanās ego kaprīzēm rada tikai emocionālu spriedzi, pretreakciju, nemieru un neapmierinātību. Tā ir nepārtraukta cīņa ar realitāti. (p48-49)
Zināšanas ir lepnas par visu, ko tās zina. Gudrība ir pazemīga, sastopot visu, ko tā nezina. (p67)
Vingrinies atlaist tvērienu! Tā ir patiesi liela gudrība, viena no svarīgākajām mācībām, ko saņēmu klosterī. Mēs iegūsim arvien vairāk un vairāk, ja iemācīsimies atlaist tvērienu. Vienīgais veids, kā atbrīvoties no domu sērijas, kas nodara mums ļaunu, liek justies mazākiem, sliktākiem, vientuļākiem, bailīgākiem, bēdīgākiem, niknākiem, ir - palaist to vaļā. Pat ja šīs domas šķiet pareizas. Protams, to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt. Tomēr atceries: tieši tām domām, kuras ir visgrūtāk palaist vaļā, piemīt tendence nodarīt vislielāko ļaunumu. (p70)
Jau pirms astoņsimt gadiem persiešu sūfists Rūmī teica: "Aiz priekšstatiem par to, kas ir pareizs un kas - nepareizs, atrodas brīvs lauks. Satiksimies tur!" Diemžēl pārliecība par savu taisnību mūsos ir pārāk dziļi iesakņojusies. Tomēr neviens nezina visu, un ikvienam ir tiesības iet savu ceļu, atklājot pasauli paša acīm. Mēs, cilvēki, dabiski tiecamies meklēt veidus, kā uzlabot savu labsajūtu. Un reti kurš līdzeklis garantē labsajūtu tik droši kā sevis pieradināšana pie domas "varbūt es maldos", "varbūt es nezinu visu". Mums patīk domāt, ka saprotam notiekošo, ka pareizi iztulkojam apkārtējo pasauli un tajā notiekošo. Ka mēs zinām. Ka spējam izlemt un izšķirt, vai konkrētā parādība ir pareiza vai nepareiza, laba vai slikta. Mēs tiecamies uzskatīt, ka dzīvei jābūt tieši tādai, kādu mēs to vēlamies un plānojam. Bet bieži vien tā nav. Patiesībā tā ir ļoti reti. Tāpēc liela gudrība ir negaidīt, ka dzīve kļūs tāda, kādai tai, mūsuprāt, vajadzētu būt. Gudrība ir saprast, ka mums par to nav ne mazākās nojausmas. (p74-75)
"Varbūt, bet varbūt ne." (p80)
Lielākā daļa psiholoģisko ciešanu, ko mēs, cilvēki, piedzīvojam, ir brīvprātīgas un pašu radītas. Mēs ticam domām, kuras nenāk mums par labu. Tās ir domas, kuras liek mums justies nepatīkami un smagi, kuras neļauj mums būt pašiem. Diemžēl fakts, ka psiholoģiskās ciešanas ir mūsu pašu radītas, nekādā ziņā nenozīmē, ka tās ir mazāk mokošas. Nebūt ne. Tomēr, ja to saprotam, varam atrast jaunu veidu, kā attiekties pret savām domām un ciešanām. Tiesa, atziņa, ka psiholoģiskās ciešanas ir mūsu pašu radītas, var būt diezgan apgrūtinoša, jo tā pieprasa zināmu pazemību. Tādā gadījumā vairs nevaram vainot citas personas vai apstākļus. Bet vienlaikus šī atziņa mudina vaicāt: kā man vajadzētu attiekties pret savām domām un sajūtām, lai neradītu sev tik daudz psiholoģisku ciešanu? (...) ir ļoti noderīgi pajautāt sev: vai es varu kaut ko darīt savā labā šeit un tagad, lai nejustos tik slikti? Pasaule var turpināt griezties ap savu asi. Nevienam un nekam nav jāmainās, lai tev kļūtu vieglāk. Kad jūtamies nomākti, bēdīgi, vientuļi, satraukti vai nepietiekami labi, mēs esam pieķērušies kādai domai un liedzamies palaist to vaļā. Bieži vien šī doma ir ļoti ticama. Un bieži vien tā ietver sevī vārdu "vajadzētu". (p86-87)
It seems to me, the most refined forms of happiness are characterised by the absence of things, rather than the presence of things. (p90)
|
December 27th, 2024
zilnezal
| 04:10 pm xxx
vai tu arī sevi visu laiku pieskati? vai arī ir tādi cilvēki – reiz viņi bija labi bērni kuri nekad neaizmirst paēst un vienmēr iet gulēt laikus iedzer viesībās glāzīti baltvīna dusmas prot izrādīt veselīgi – ne uzbrukt ne norīt prot izmazgāt drēbes tā ka tās izskatās nevalkātas arī zeķes visas pa pāriem un viņi paši ar partneri vienmēr prot runāt īstajā tonī diplomātiski un korekti iepazīstina ar savām vajadzībām un vēlmēm atrod kompromisus vai šķiras kā draugi viņi sev paši nekad nav griezuši matus jo īpaši nakts vidū tad labi pieaugušie guļ vai nodarbojas ar auglīgu vingru seksu
viņiem tas vienkārši sanāk viņi tādi jau piedzima nekad viņi nepazīs vientulību – viņu ģimenes koks ir kupls un pilns dzīvības
svētkos visi radi sanāk kopā apliek cits citam rokas ap pleciem saskatās dzirkstošām laimīgām acīm starp šiem cilvēkiem viņi patiešām jūtas kā mājās
šeit viņus pazīst vislabāk
|
December 26th, 2024
punkts
| 07:06 pm Cik punktus uz vāka varat saskaitīt?
|
December 24th, 2024
virginia_rabbit
| 05:46 pm palūdzām chatgpt jauneklīgu dzejoli
Ziemassvētki ir lit Sniegs ir drip Vaibs ir fine
Sigma gaismu nes visiem ir liels prieks
|
punkts
| 04:08 pm Tumši brūnā cekule
|
virginia_rabbit
| 01:04 pm es šodien nelasu skukas dienasgrāmatu, bet mantojumā atstāto Džeimija Olivera pavārgrāmatu, mēginot attālināti diriģēt Eiženu pēc anšoviem un fenheļa sēklām
|
punkts
| 10:33 am Terflu ir baigi foršais, varbūt ziemas saulgriežos jāuzdāvina sev bezoptiskās hameleona brilles.
|
punkts
| 04:09 am Jūsu veikalā arī ir steiku automāts? Grābstoties virtuvē vispirms apgāzu tējas kannu, tad kafijas pannu.
|
|
|