nu, tiklīdz izšķiras nogriezt krāniņu (kas pats par sevi netraucē būt par sievieti, ja vien ēklinieki ir amputēti un neturpina ražot vīrišķos hormonus), rodas jautājums par to, kā čurāt. tad skaidrs, ka pie reizes ir jāiedibina kaut kas līdzīgs vagīnai, un tad jau aiziet - vajag funkcionālu, vajag skaistu, vajag ar klitoru. Pārdesmit tūkstoši, ne mazāk. nu, un tālāk jau grūti apstāties - plastiskā ķirurģija svin uzvaras svētkus.