sirdnA

"Sivēns sēdēja mauriņā savas mājas priekšā un laimīgi pūta pienenēs, zīlēdams: šogad - nākošgad - citugad - nekad . Viņš tikko bija izzīlējis, ka "nekad", un tagad centās atcerēties, kas tas bija, cerēdams, ka tā nebija pārāk skaista vēlēšanās"