sirdnA

"3111. gads" man šķiet nereālistiski tāla nākotne kontekstā, kur kā optimālam tuvu bet reālistisku scenāriju es saredzu iespēju sava mūža laikā sasniegt smadzeņu digitizācijas iespēju, bet tas šajā gadījumā ir sekundāri.

Par tēmu – pirmkārt, es prognozēju, ka krionikas pacientu masveida atgriešana notiks nevis brīdī, kad būs radušās vajadzīgās tehnoloģijas, bet gan brīdī, kad tās būs kļuvušas pietiekami lētas; otrkārt, līgumi bez noklusēta noilguma (šobrīd – konvencionālie, vēlāk – blokķēdē izvietotie) ir efektīvs un pārbaudīts veids, kā izsargāties no vajadzības uzticēties.