sirdnA

Arī mūsu nomalē pret tautu draudzību izturējās diezgan skeptiski. Un arī mēs rakņājāmies pa tranšejām uz nebēdu. Un praktiski netraucēti spridzinājām visu, ko vien izdevās izrakt. Bet kad viens no mūsu čaļiem 89. g. 7. novembra rītā ar turpat tranšejās izraktu rīku mēģināja nošaut klaiņojošu suni, kurš tikko bija nokodis trusi viņa pagalmā, tad jau pēc stundas viņš bija rajona centra mentenē un vēl pēc 2h ieslēgts Jelgavas psihenē, no kurienes ārā, lai varēt pastāstīt, kas ar viņu bija noticis, tika pēc ļoooooti ilga (kad sākās atmoda) laika. Vot tā lūk, vot tā, biedrīši.