mēs laukos aizgulējāmies (bez bērniem), nesāmies uz rīgu pārliecībā, ka rīga būs aizslēgta un atslēga būs nolauzta, bet ne, tikām iekšā raitāk kā citu rīt.
mūsu bērniem skolās svinīgais tikai uz 10, varbūt citas tikpat apdomīgas un tādēļ agrā rīta stundā drebošu un izmisušu puķu bērnu iztrūkums ielās.
bet vispār es šo izjūtu kā nacionālo sēru dienu.