sirdnA

Biju mazais informācijas rūķītis, nakšņoju redakcijā uz grīdas tajos brīžos, kad neskraidīju apkārt pa visu Rīgu. Un tieši tad, kad ar baisu bronhītu aizbraucu uz vienu dienu mājās citpilsētā beidzot vienu nakti izgulēties, Rīgā sāka šaut.
Vislabāk atceros, cik draņķīgas drēbes man bija - nekādi softšelli un hardšelli vai kalnu zābaki: vatēta "kooperatīva" jaka (jūs zināt, jo tolaik nozīmēja jēdziens "kooperatīvu prece"?) ar katūna virsu un apavi ar plānu zoli, kas laida cauri mitrumu.
Un kaut kādi draņķa krievi man uz ielas pie viesnīcas Rīga izrāva cimdus no kabatas un neatdeva.
Paldies tantiņām, kas bija sanesušas pašadītus dūrainīšus - dabūju vienus jaunus.

Forši laiki!