sirdnA

Vakar atpogāju kolas bundžiņu, druscīt nostrēbu un pielēju viskiju. Bet tajā bundžā neko nevarēja lāga saprast, tāpēc piegāzu par daudz un atradu rezultātu par negaršīgu esam būt. Piedzerties nebija manos plānos, manos plānos bija čakli strādāt līdz trijiem naktī, tāpēc rūgto suslu izgāzu izlietnē.

Skatījos brūnajā straumē un prātoju, ka nu gan esmu pieaudzis puisis. Nepatika dzēriens - nu i rauj viņu jupis, neiešu mocīties. Dzīve ir pārāk īsa. To sevišķi labi ilustrē deadlines, kuras lido man garām ar raksturīgu "vvvuuušššš!!!" skaņu.