sirdnA

tā sešdesmitajos gados izdotā Solovjova grāmata bija rituālā pārlasāmā grāmata katrreiz, kad laimīgi izdevās apslimt un neiet uz skolu.
bet tagad man ir grāmatele: "Jautri stāstiņi par Hodžu Nasredinu. Viegla lasāmviela turciski", tur viņu sauc par Nasreddin Hoca, un brīžam viņš ir neiedomājami lempīgs un neaptēsts :)