Jā, es arī ziemās īpaši spilgti izjūtu to, ka cilēks i daudz tuvāks dabai un visādiem bioritmiem, nekā dažiem labpatīk iedomāties [piemēram, man]. Ziemā cilēks sēž pie krāsns, aizšļūc līdz malkas šķūnim, pamīlē sievu un tā. Nevis šļūc līdz vilcienam, tad šļūc pa trotuāru, tad šļūc darbā un depresijā. Un es vēl esmu polārmitrene un neizjūtu nekādu īpašu nepatiku pret 'tumšs' vai 'auksti'.