sirdnA

Tagad bērnu nama (vismaz sastaptie) audzēkļi māk ēst uztaisīt, māk drēbes nopirkt, māk traukus nomazgāt un istabas satīrīt. BET viņi nemāk apjēgt, ka nav tāds "pienākas", ka ja nav naudas, tad nav. Un nav necik. Ka drēbes nav tikai pavisam jaunas un stilīgas, ka tās valkā arī gadiem, lāpa un pielabo. Ka ēdiens var būt arī pliki kartupeļi ar krējumu. Nevis izvēle un man šitais negaršo.
Ka ir jāstrādā daudz un cītīgi un ik dienas un tad pa drusciņai iekrājas mantas. Ka viņu sāpe nav vienīgā un vislielākā zemes virsū - citiem ir citas sāpes un tās nav mazvērtīgākas.