sirdnA

Senās dienās, kad vēl gāju skolā, es ēdu brokastis, kuras sastāvēja no kaut kā graužama un kaut kā dzerama. Dzeramais parasti bija tēja vai miežu kafijas dzēriens.

Kafija man patika labāk, jo, kad tajā ielēja pienu, iebēra cukuru un samaisīja, tur virsū bija tādi burbulīši, kuri sākumā griezās centrā, bet pēc tam pamazām izpletās pa visu krūzi un salipa pie sienām. Es izdomāju, ka tā ir kosmosa kuģu flote, kuru pa kuģim vien ierauj melnajos caurumos. Tējai bija citas fizikālās īpašības, kosmosa kataklizmas nemodelējās tik jauki.

Vēl es rīkoju sacensības cukura izmaisīšanā starp savu kreiso un labo roku. Viena no viņām uzvarēja, bet es nekādi neatceros, kura īsti.