sirdnA

Dramatisks ievads tēmā
Neuzmanīgi rīkojoties ar protonu ēveli, Jānis (Kurzemes Zvaigžņu flotes kreisera "Sakārnis" galdnieks) noēvelēja sev nost pusi galvas. Tā gadās. Mums visiem ir savas rētas. Man, piemēram, uz rokas ir plankums vietā, kur es pirms 35 gadiem uzpilināju degošas plastmasas pilienu.

Viss beidzās laimīgi, kuģa akušieris Jānim piešuva klāt rezerves pusgalvu. Noēvelēto pusgalvu izmeta reaktorā, tā vairs nebija lietojama. Smadzenēs bija iecepināts pirmsnāves šoks un tādu smadzeņu lietošana izsauc Grobiņas Zaļo Drebuli, ļoti nepatīkamu sindromu. Par laimi, akušiera krājumos mētājās kāda noputējusi un diezgan sažuvusi pusgalva, no tiem krāmiem, kas nekam nav vajadzīgi, bet izmest arī žēl, ja nu saimniecībā noder? Un re, noderēja!

Sanitāri tenkoja, ka pusgalva piederējusi pašam feldadmirālim Nameisim, Kurzemes Zvaigžņu impērijas dibinātājam. Aplamības, jo leģendārais feldadmirālis bija dzimis Dundagas Ekstrēmo Vegānu geto. Ekstrēmie Vegāni ir pret visu dzīvniecisko, sevi ieskaitot. Savā vegānismā jamie nonāca tik tālu, ka Vegānu jaunākā paaudze praktiski pilnībā bija klasificējama kā augļi un dārzeņi. Feldadmirālis Nameisis bija burkāns, attiecīgi nekādas pusgalvas viņam nebija un nevarēja būt.

Saskaņā ar reģistrācijas pierakstiem, minētā pusgalva bija piederējusi Čingizhanam, izcilam karavadonim, starp citu.

Akušieris izmērcēja antīko pusgalvu sālījumā un ar elegantu nevērību piešuva Jānim. Apmierināts ar paveikto, mediķis atstāja uz Jāņa naksskapīša tradicionālo pēcoperācijas alus ampulu un devās savās gaitās. Pēc kādas pusstundas Jānis atjēdzās un izmēģināja pusgalvu, ieliedams tajā medicīnisko Piekūnu. Pusgalva nostrādāja samērā labi, norija dziedinošo sinepju alu un teica, ka derētu vēl viens. Iesākumam. Pēc tam varētu uzsākt totālas diktatūras ieviešanu. Vispirms, sprieda pusgalva, ir jāsagrābj stratēģiski resursi...kas mums ir tāds stratēģisks pa rokai? Jānis zināja. Majonēzes cisterna, protams.

Pusgalvas brālīgi iekapāja vēl vienu Piekūnu un Čingizpuse izstrādāja plānu, kā iešmaukt virtuvē, nemanītiem iekļūt ledusskapī, sagrābt cisternu un pasludināt diktatūru. Plāns bija nevainojams un realizācija perfekta. Diemžēl mirklī, kad Jānis atvēra cisternu, lai tikai mazliet paostītu majonēzi, lietas sagāja dēlī. Maigi zeltainās ambrozijas vietā cisternā atradās vairāki sirsnīgas un atsaucīgas dabas cilvēki.

Tieši šādiem gadījumiem Kurzemes Zvaigžņu flotes personālam bija hipnotiski iedvests riebums pret draudzīgiem un nesamākslotiem cilvēkiem, jo ienaidnieks ir jāatpazīst visur un vienmēr. „Čang....!” sāka brēkt Jānis, bet stipra roka viņu sagrāba aiz deguna tipiskā latgaļu tvērienā un ierāva cisternā.

Norisinājās neliela klope starp Kurzemes labāko kaujas hipnotizētāju iedvestajiem refleksiem un Lotgolas specnaza treniņu. Divi specnaži izpelnījās pamatīgas dunkas pa vitāliem orgāniem un atslēdzās, tomēr visus iedunkāt Jānis nepaguva un pēc kāda laika attapās, piešņorēts pie krēsla.

Lotgolas aģenti atelsās, pārskaitīja nebojātos orgānus un kopumā bija apmierināti ar rezultātu. Vienības vadītājs, kapteinis Stupāns, uzsāka pratināšanu.

Vispirms, kā pieņemts, Jāni pabaroja, tad sekoja kārtīgs trīs dienu kodiens, ar bučošanos, tubrālību sadzeršanu, jaunāko māsu savstarpēju izprecināšanu un nevīstošas draudzības zvērestiem. Ceturtajā dienā notika veselības uzlabošana, piektajā kapteinis Stupāns ķērās vērsim pie lietas.

Lotgolas militārā pavēlniecība ārkārtīgi interesējās par KZF kuģu pārvietošanos, uzdevumiem un citiem sadzīves sīkumiem. „Sakārņa” ledusskapī instalētā majonēzes cisterna bija perfekts slēpnis. Tajā glabājās neliela majonēzes porcija, kuru no ārpuses notecināja pavāri, neinteresēdamies par iekšpusē notiekošo. Toties īsteni majonēzes cienītāji, kuri visi kā viens ir gudri, skaisti un ļoti vērīgi cilvēki, līda pa taisno cisternā, kur tos notvēra aģenti un ievāca gudro, skaisto un vērīgo cilvēku rīcībā esošo informāciju.

Jānis darīja zināmu, ka neteiks neko. Stupāns pasmaidīja tik priecīgi un neviltoti, ka kurzemniekam sirds aptecējās, un atvēra čemodāneli, kurā zaļi violetos oktarīna toņos zaigoja ampulas. Jānis šausmās sastinga...tas bija desmitprocentīgs Čortoka ezera ūdens, ārkārtīgi bīstama viela.

„Tūlīt tu mums visu pastāstīsi, rupuci”, draudzīgi noteica kapteinis Stupāns, un ielaida ampulas saturu Jāņa vēnā. Kursas galdnieka apziņa aizpeldēja nezināmās dimensijās un pēc neparastu piedzīvojumu virtenes, atgriezās.

Latgales aģenti izskatījās stipri satriekti. Kapteinis Stupāns sūkāja abu roku īkšķus, daži specnaži smējās, daži raudāja, un visi ik pa brīdim skaitīja tēvreizes, kuras nepalīdzēja gandrīz nemaz.

Poll #19603
Open to: All, results viewable to: All

Šoks bija visai pamatots. Čortoka ūdens iespaidā Jānis atklāja, ka: