sirdnA

Hme. Uznāca maza, bet mīļa nepieciešamība mainīt dzīvokļa ārdurvju atslēgu (viens eksemplārs pazuda mīklaini romantiskos apstākļos). Lieki piebilst, ka tādas pārstāja ražot apmēram trīs sekundes pēc tam, kad to nopirku, tas nu būtu pats par sevi saprotams. Veikalā noliktavā Depo pēc mana lūguma nodemonstrēt pieejamos slēdzeņu modeļus tiek uztaisītas lielas acis, mol, nekas tāds te nav bijis kopš pasaules radīšanas. Tomēr viens modelis izrādās pieejams. Kautri apvaicājos, vai, ja gadījumā man durvis veras uz citu pusi, nekā modelim ienācis prātā, atslēga derēs? Abet protams, profesionālis man apgalvo, apliksi mēlīti otrādi un laime garantēta! OK.

Mājās izrādās, ka a)vecā X gadus kalpojusī slēdzene izskatās un darbojas stipri labāk, nekā jaunā, tikko no veikala (jamo ar katapultu atmeta no tās Baltkrievijas miskastes, kurā tā bija dzērušu goblinu izzāģēta, vai?) un b)jā, mēlīti mēs varam aplikt otrādi, bet kurš izlocīs otrādi pretplāksni, kas nav nekāda plāksnīte, bet konkrēts metāla pusķieģelis?

Nonācis absolūtā bezizejā, es sāku spriest loģiski un nospriežu, ka visu mehānismu nav jāmaina, tikai atslēgas muciņu. Aiztipinu uz Āgenskalna tirgu, kur turpmāko pusstundu mēģinu atkauties no laipniem cilvēkiem, kuri man salāpa to nelaimīgo slēdzeni un tik sīkās detaļās stāsta par to, kas un kā jādara, ka vai beigts var palikt no informācijas pārpilnības. Tas viss par Ls 1.

Fuj Depo un tiem arābu teroristiem, kuri uzspridzināja gaisā slēdzeņu fabriku.