Fri, Oct. 5th, 2012, 10:33 am
Par mākslu, kura ir mūžīga.

Seriālu varoņiem ir fantastiski daudz brīva laika. Jamie var caurām dienām tupēt krogos un dzert, ne viņiem darbs, ne paģiras. Nu, izņemot seriālus, kuras attēloti Briesmīgi Aizņemti dakteri un advokātienes. Bet arī viņi savās saspringtajās dienās tomēr izbrīvē kādas desmit, piecpadsmit stundas, lai aizbrauktu uz otru valsts nomali, nokniebtos ar labākā drauga līgavu, viņas māsu, suni un ginekologu, atgrieztos un spoži aizstāvētu kādu vientuļo cīnītāju pret bezsirdīgo korporāciju, vai, piemēram, izdarītu necilvēcīgi sarežģītu operāciju (2 minūtes), lai pēc tam dirnētu krogā un pļurkstētu (3 dienas).

Argentīnas rančo zirgupuišiem vienīgā nodarbe ir pāris reizes dienā stundu pusplikiem stāvēt pie zirgu aploka, lietpratīgi vaibstīties un mētāt baigos zirgu jākļus, kad blondā saimniekmeita atgriežas no savām studijām podniecības akadēmijā.

Kas mani satrieca līdz zemei, bija tas vācu (laikam) seriāls par veterināra ģimeni, kuri mājās turēja šimpanzi. Jokalemene, tas mērkaķis trīsreiz dienā savandīja visu viņu trakomāju, un vai kāds tam lopam ievilka ar hanteli? Nē, visi jautri smējās un līgsmoja, un pēc minūtes viss atkal bija iekš tīrīb un ōrdnung, un mērkaķis dabon nevis ar elektrošoku ģenitālijās, bet nogatavojušamos banānu.

Fri, Oct. 5th, 2012, 10:55 am
[info]lapsa

pilnībā pievienojos