sirdnA

Tātad, bijām Stokholmā.

Diena #1, izbraukšana. Turpceļā dodamies ar lidmašīnu. Mazie bērni (cik nu mazi, tūlīt jau vēl viens būs mammai pāri galvai, bet nu mazāku mums nav) tiek iepazīstināti ar lidošanas īpatnībām. Tas ir - ierasties pusotru stundu pirms izlidināšanās, skraidelēt škērsām pa visu lidostu (ibo Rainera drošības nauda), iziet drošības pārbaudi, kurā ar manu laipnu atļauju tiek izčamdīts pīkstošais Eduards un iegādāt konču paciņu kopīgai nosūkāšanai. Tad nīkšana ceļotāju pūznī, jo Raineris kavējas. Tad nepilna stunda lidmašīnā, sāpošas ausis un te nu mēs esam. Velkam tu Svīden!

Skavsta lidostā tipu tapu cauri tam skārda šķūnītim un uz Flygbuss, pie kura lepni nodemonstrējam internetā pirktās un izdrukātās biļetes. Pases lidostā neviens neprasa, arī vēlāk prāmī neviens par tām neinteresējas. Buss liekas tikko pievests no fabrikas, viss tāds jauns un gluds, pasažieri ir skaitā 11 (es saskaitīju) un braucam uz Stokholmu lielā omulībā.

Stokholmas centrā bērni dabū kārtējās ugunskristības, ēdam Burger Kingā, tā viņiem ir pirmā reize. Ērmīgie zviedri šķiro atkritumus pat burgernīcās, papīra glāzītes pa labi, papīra salvetes pa kreisi. Un nē, visa ceļojuma laikā mēs neēdam neko no zviedru "tradicionālās virtuves", lai kas viņa arī nebūtu.

Kad primārās vajadzības ir apmierinātas, mēs apmierinām sekundārās tūrisma informācijas centrā Vasagatan 14. Tajā ir laikus pasūtinātas Stockholm City Cards uz trim dienām. Ar tām mēs varam nesodīti braukāt sabiedriskajā transportā un bez maksas stumties iekšā visādos muzejos, ko arī esam nolēmuši darīt. Man liekas, atmaksājas pirkt tās kartes, ņemot vērā Stokholmas transporta un izklaižu cenas.

Nākamais plāna punkts ir sameklēt naktsmājas. Sākumā intelekts ņem virsroku pār cirslību un mēs atrodam pareizo pendeļtāgu (latviski netulkojams piepilsētas vilciens) un braucam pareizajā virzienā. 1:0 intelekta labā. Tad ielas malā uzejam laipnas Jehovas liecinieces no Rīgas, kuras krieviski paskaidro, kurā virzienā iet. Meitenes tā apmulst, ka pat nepamanās uzsākt sarunu par Dievu.

Kad nonākam pie naktsmājas, cirslība iegūst neizšķirtu 1:1, jo mēs tā arī neatkožam, kurš no atslēgas piekariņiem ir magnēts un kur to magnētu būtu jāliek, lai ieejas durvis atvērtos. Mums palīdz blakus mētājošamies jaunieši. Cirslība turpina uzvaras gājienu - izskatīgs, inteliģents un tukls vīrietis labākajos gados nemāk iziet ārā no lifta piektajā stāvā un kopā ar visu ģimeni brauc atpakaļ uz pagrabu. 2:1, cirslība berzē roķeles un atzīmē kārtējo uzvaru.

Tomēr viss noskaidrojas un mēs beidzot esam klāt. Ir jau par vēlu, lai brauktu atpakaļ uz centru un mestos uzdzīvē, tāpēc iekārtojamies uz nakti un aiztipinām uz veikalu pēc kaut kā nebūt iegraužama.

Cirslība vēlreiz triumfē, jo, lai gan izdodas nopirkt skābu krējumu, tomēr piena vietā nopērkas nemaz ne piens, tas nu tā.

Un bija vakars un bija rīts.

Diena #2. Pēc mērenas ņemtnes ar autobusa meklējumiem nonākam līdz Tom Tits Experiment. Esam ieradušies maķenīt par agru, durvis vēl ciet. Man iepatīkas zīmīte uz tualetes durvīm, kura vēsta, ka "minētā tualete ir paredzēta mūsu dārgajiem apmeklētājiem, kuri nīkst rindā". Ne visai iedvesmojoši, ziniet. Tomēr tiekam iekšā bez sevišķas rindas un tomtitelīgas izklaides iet vaļā. No savas puses silti rekomendēju. Iegājām desmitos, iznācām kaut kad pirms četriem. Jauks iestādījums.

Vispār, daudzi no apskatītajiem muzejiem orientējas uz tādu visas dienas laika pavadīšanu. Tu atnāc kā uz pikniku ar savu gurķmaižu groziņu, te tev ir speciāla telpa, kurā iekost, te tev ir ēdnīca parastā un te tev ir parks un četrstāvu māja, kurā jandalēt.

Pēc jandalēšanas ir tāds mērens nogurums, tāpēc vakara izklaides ir tādas miermīlīgākas. Iesēžamies skatu laiviņā un aplaižam riņķi ap Djurgården salu. Tad vēl pasēžam McDonaldā un velkam nogurušās un sāpošās kājeles uz naktsmājām.

Un bija vakars un bija rīts.

Diena #3.

Stokholmas reids turpinās ar kārtīgu caureju caur Djurgården salu, kurai vakar apbraucām apkārt. Vispirms tas ir Vāsas muzejs, kuru tak zina visi truši, vai ne?

Tad seko turpat blakus dzīvojošais Junibacken. Bērni Lindgrēnas grāmatas ir bišķi apskatījuši, vecāki vairāk, tad nu pasākums it kā ir nozīmīgāks vecākiem. Sapņu vilciens, tas bija jauks pasākums, pat ar visu to, ka mani nosauca par resnu (vilciens ar mani atteicās pārvietoties). Hme. Mazu bērnu tai iestādē varēja būt par kādiem dažiem pūriem mazāk, pats pasākums varēja būt tāds vairāk ... izvērsts, teiksim tā. Faktiski tas ir tematisks bērnu rotaļu laukums jaunākajām vecumu grupām.

Izejot no Junibacken atklājas kārtējā rūpe par rindā stāvošajiem: cilvēkus izklaidē massoviks - zatejnieks, gaidītāji sit plaukstas ritmā, viens dauza miskastes vāku un visiem ir jautri. Abet rinda nopietna, cilvēki 100 noteikti. Ejot atpakaļ gar Vāsu, tur arī ir rinda, tāda pamatīga. Tas ir, populāras vietas labāk apmeklēt agrāk, kamēr visi vēl guļ.

Pie Vāsas hotdogu pārdevējs ir zaudējis pēdējās cilvēka pazīmes - hotdogs, ziniet, tā ir desa, aplieta ar ketčupu. Bulciņš par atsevišķu naudu. Ha.

Tipinām tālāk caur Aquaria Vattenmuseum, kur šie, pēc pašu vārdiem, audzē visādas ziftiņas un turpat laiž jūrā. Galvenais objekts ir akvārijs ar leoparda krāsas murēnu (apokaliptisks zvērs!), āmurgalvas haizivi (māziņu tādu), raju bariņu un visādiem sīkumiem pa vidu. Labā ziņa par Stokholmas muzejiem ir tāda, ka tajos Drīkst Apsēsties, ko arī izmantojam, pūtinot sabradātās kājas un vērojot ūdens briesmoņus.

Caurām dienām blandīties pa pilsētu, tas nav nemaz tik viegli.

Tad bija cerība ielīst tuvējā Tivoli atrakciju parkā un izaicināt likteni amerikāņu kalniņos, bet krupis nožņaudza. Jāmaksā gan par atrakciju, gan par ieeju parkā, pie tam ne jau maz. Ja tur ir doma visu dienu dzīvoties, varbūt arī varētu, bet laika tik daudz nebija un vispār.

Turpinājums Skansenā, kas ir Brīvdabas muzejs + Zooloģiskais parks. Rīgas Zoo tādam Skansenam ieliek vienos vārtos, izņemot aizgrābjošo uzrakstu uz krokodilu mītnes stikla sienas: "Nemet neko pie krokodiliem! Kādam būs jāiet iekšā un tas jāsavāc - tu gribi būt tas savācējs?!" Krokodili tur ir veseli divi, nav jau Čabulītis, bet tomēr. Un vēl lemuru bars tur klimst savā vaļā. Mūs nobrīdē jamos neaiztikt un tās kolas pudeles kaut kur noslēpt, tie lopi atņems.

Staigājam tālāk pa Skansenu, paijājam visādas aitas un apbrīnojam lauku sētas. Visu pat neizstaigājam, jo ir laiks doties svinīgā dinejā pie udensrozes un paēst kaut ko, kas ir ēdiens, nevis hamburgers vai brokastu pārslas.

Pēc svinīgās dinejas dodamies atpakaļ, mani kārtējo reizi grib nosaukt par poli un jau pavisam tumsā pārnākam mājās.

Un bija vakars un bija rīts.

Diena #4.

Savācam smagās ceļa tarbas, iestampājam bagāžas glabātuvē Stokholmas centrālajā stacijā un dodamies pēdējā reidā pa uzdzīves vietām.

Pirmā uzdzīve notiek Historiska Museet, kur interesantākais pasākums ir kāda ar Zviedrijas vēsturi absolūti nesaistīta spēle četrām personām kādā tumšā kaktā. Muzeja dāvanu veikalā puce izcīna man daiļu sērkociņu kārbiņu par baltu velti! Muzeja pagalmā notiek vikingu cienīgas atrakcijas - maizes cepšana, virves vilkšana, loka šaušana, dzelzs kalšana un tamlīdzīgi. Muzeja pagrabā ir telpa ar lielāko zelta izstrādājumu kaudzi Zviedrijā, kā viņiem pašiem liekas. Ja viņi būtu investējuši kādu tējkaroti zelta un apzeltījuši tā drūmā pagraba sienas, efekts būtu lielāks. Savādāk tā ir kaudze apskrambātu iedzeltena bleķa bļodiņu.

Tad dzīrojam iekš Maxburģeriem - nekad nedzirdētā pasaulslavenā burgernīcā.

Pēc tam mums ir drusku laika, lai padzīvotos pa Mūzikas un teātra muzeju. Štrunts par teātri, toties tur var izpildīties uz visādiem mūzikas instrumentiem un tas ir jauki. Es tur atstāju savu daiļo sērkociņu kārbiņu, par ko man ir baigā cemme.

Īstajā brīdī (kad vēl gribas paspēlēties) ir laiks doties pēc somām un uz prāmi. Pēc mērenas ciršļošanās atrodam 1.autobusu, kurš mūs laipni aizvizina uz prāmju piestātni.

Brauciens ar prāmi, pirmais kidu un manā mūžā, vī un kvī! Pasažieri dzer aizvilkdamies, cik saprotu, tad 3 lati par puslitra glāzē iešļāktiem 0,3 litriem alus ir aplam lēti. Stundas trīs nostāvu uz klāja, kamēr prāmis beidzot izspraucas laukā no klinšainajām salām jūrā. Uz prāmja ir loterijas, koncerti un tīri pieņemamas guļvietas kajītēs.

Pa nakti mūs drusku pašūpo.

Un bija vakars un bija rīts.

Diena #5

No rīta izkārpos no migas jau kaut kur pie Mērsraga. Rīga mūs sagaida ar necilvēcīgu tveici, +31 grāds. Stokholmā mūsu ceļojuma laikā laiks bija pa pirmo - silts, bet ne karsts.

Bija jauki.