Tā, tuvojas likteņpilnais moments, kad es dodos atvaļinājumā. Uz trim nedēļām, nudien! Ārkārtīgi satraucoši, patiesībā. Plaukstas, lai, svīst. Sirsniņa mētājas pa krūšu kurvi kā zvirbulīc pa viesistabu. Būt kontroles frīkam ne vienmēr ir tik pacilājoši un līksmi, kā tas šķiet no malas.
Cik es vispār atceros atvaļinājumus, tad tie ir tie, pēc kuriem atkal jāņem atvaļinājums, lai atpūstos. Kāds tavs plāns? Cirst malku? Pieskatīt bērnus? Rakt zemi īpaši akmeņainu un mālainu? :D
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}