Thu, May. 3rd, 2012, 01:16 pm

Runājot par medicīnu, atminos savu viesošanos Ventspils slimnīcā. Pagaidām neko nevajadzēja, bet kamēr tēvs kārtoja papīrus reģistratūrā, es lasīju pie sienām izvietotos infurmatīvos materiālus. Piemēram, košas lapiņas, kuras skaidro, kādos gadījumos saukt ātro palīdzību un kādos ne."Jūties švaki? Ne vienmēr ir tik traki."

Interesanti un, kā jau pieklājas, ne bez veselīgas idiotisma devas. Saskaņā ar košajām lapiņām, lūzumi un mežģījumi ir lieta, kuru dēļ nav vērts trenkāt ātrās palīdzības brigādi. Ja jūs piemeklē "Stipras, pēkšņas sāpes jebkurā ķermeņa daļā", tad jā, tad sauciet ātros. Tomēr, ja "krītot savainota roka vai kāja" (tālāk lapiņā ir minēti mežģījumi un lūzumi, labticīgi pieņemu, ka domāti nesāpīgie un neasiņojošie vaļējie lūzumi), tad neākstieties un ejiet uz traumu punktu paši.

Kā tiem mēnessgājējiem ir izdevies dabūt salauztu vai izmežģītu kāju, kura nemaz tik gauži nesāp un ir vēl tīri lietojama? Mistērija šī liela iraid.

Thu, May. 3rd, 2012, 03:26 pm
[info]sirdna

Tāviši.

Atminos, kad puisis bija apšļakstījies ar karstu tēju, pasaucām ātros un pagājām gabaliņu pretī. Ceļš bija kalnup un pēc joda apledojis, paši ar mašīnu netikām augšā un tad vēl nobrīdinājām, lai jamie lejā nebrauc, bet gaida pie krustojuma.