Es secināju, ka, manuprāt, ja vēlas iemācīties spēlēt šahu savam priekam — tā, lai spēle sagādā prieku un var spēlēt ar tiem, kas šo lietu zina, bet arī neņem pārāk profesionāli, tad pietiek ar kaut kādu izpratni par jēgu un treniņu kaut vai ar kompi.
Man bērnībā ap 5 gadiem arī bija "Soli pa solim" un tēvs, kas bija laikam meistarkandidāts un spēlēja korespondencšahu nepārtraukti. Nu, viņu es vinnēju vispār varbūt tikai reizes 2-3, kad viņš paralēli darīja ko citu, bet savus 7 & 10 gadus vecākos brāļus gan dažreiz; un tagad, ik pa brīdim uzspēlējot ar datoru pēc gadu 20 nespēlēšanas, secinu, ka ir kaut kāda labāka izpratne un čujs uz to lietu, un sanāk labāk, arī neiedziļinoties tur visādos smalkos nosaukumos un iekaltās predefinētās gājienu secībās.