sirdnA

Nedaudz padomāju, un no fizikas viedokļa tev būs taisnība, jo magnitūda kā bezdimensionāla vērtība nav izsakāma nekādi citādi kā viens pats skaitlis. Bet tā arī ir problēma, jo rodas jautājums, ko tad šis skaitlis reāli apzīmē?

Reāli tā ir tikai pozīcija uz Rihtera vai kādas citas skalas, un tā ir attiecība pret atsauces seismisku notikumu ar nosacīto vērtību 0. Tā ir tāda pati bezdimensionāla attiecība, kā šķīduma koncentrācija vai leņķa lielums. Bet arī tos apzīmē ar procentiem vai grādiem (radiāniem), bet var apzīmēt arī kā attiecību, piemēram, mg/kg vai ml/l utt.

Interesanti, ka krieviski oficiāli iesaka lietot notāciju: zemestrīce ar magnitūdu 6,0. Pie tam par nevēlamu tiek uzskatīts "magnitūda ar 6,0 ballēm". Zinātniski tas izklausās loģiski, bet pārāk formāli lietošanai ikdienā. Nav brīnums, ka ir tieksme pievienot kādu apzīmētāju, kā balles (līdzīgi kā procenti, grādi). Cik saprotu, seismologi nīdējuši ārā "balles", jo nav skaidrs, uz kuru konkrēto skalu tas attiecas. Nerakstīsi taču katrreiz klāt "pēc Rihtera skalas" vai "pēc momenta magnitūdas skalas". Bet ko tad likt vietā? Valodnieciski tīri dabiski prasās kāds konkrēts apzīmētājs. Neatkarīgi no oficiālā standarta, latviski frāze "6,0 magnitūdas" ir jāsaprot, kā zemestrīce, kuras lielums ir novērtēts ar skaitli 6,0 uz Rihtera vai Momenta magnitūdas skalas".

Vēl domas raisās no "different by orders of magnitude", kas latviski ir: atšķiras par vairākām pakāpēm". Šeit "pakāpe" jāsaprot kā 10^6,2 (seši komats otrajā) pakāpē. Lai gan iepriekš noraidīju kārtas skaitli, tas tomēr šķiet loģisks. Teiksim, 6,2. (seši komats otrās) pakāpes zemestrīce. Vai arī pakāpes aizstāt ar "magnitūdas", ja tā tīk. Tiešām gribētos zināt, kas tajā žurnālā rakstīts.