Ja vēl kontrastam ir satuntulējušos strādnieku bariņš, kurš jau otro dienu veic kaut ko mistisku pie ēkas ieejas, dzīve šķiet pavisam jauka.
Vispār, man patīk visādas sabiedriskas lietas. Sacīsim, braucot sabiedriskā transportā iestājas relaksējošs pofiks par idiotiem uz ielas. Nu, iemauks sānos īpatnis bez bremzēm, nu un? Izkāpjam ārā, apbrīnojam CSN un ejam tālāk, rimti un apskaidroti, Buda nervozi pīpē koridorā.
Vai, sacīsim, biroja ēka. Jumts tek? Nav mana problēma. No augšstāva atejas tek visādi produkti - nekāda kreņķa.
Ne tā kā mājās.
Septembris rullē, oktobris ne visai.