sirdnA

Vakar notriepu logus ar grunti. Krāsošana pustumsā prasa koncentrēšanos un labu atmiņu, dienas gaismā vietām ir krāsas neskarti pleķi. It kā pa vasaru vajadzēja to darīt, un, sev par godu teikšu, ka projekta pirmajā dienā bija +30 grādi. Bet tad izrādījās, ka vecās krāsas noņemšana prasa nejauki daudz laika, tad bija jābrauc uz vienu vietu, tad uz otru un nebija laika ņemties ar tiem logiem, tad man nāca ģībiens uz to pusi paskatoties vien, tad vēl šis un tas, tā nu mēs esam iebraukuši astronomiskajā rudenī. Tā nu tas reizēm notiek, ja cilvēks ir mūlāps ar abām kreisajām rokām.

Bet nu lietas notiek, aha.

Dzīvojos pa jauno darba vietu. Teikšu kā ir, man patīk strādāt. Tas tik reti izdodas, kad beidzot esmu noskaidrojis, ko no manis īsti grib, ka tie ir tādi mazi, jauki svētki.

Kas vēl? Kaķis atkopies, mazāk vemstās un ir ataudzējis pēcpusi. Kad viņu savācu, lai izsviestu kāpņu telpā, var just mīkstumus, nav tāds spalvains kaulu maišelis. Es vainoju karsto vasaru, tur jau plikam jānosprāgst, a viņš vēl tādā kažokā. Viņdien barojām kaķītim tableti, daļu iestūmām rīklē ar klasisko metodi (lopu sasiet mezglā, ietīt segā un sēdēt virsū), daļu noēda kopā ar vistas fileju.

Kisimisis.