nu, mana māte gadiem smējās par manām patiesībām kā par jokiem, jo viņa vienkārši negribēja zināt. kopš tā laika es neredzu dižu iemeslu melot. lai arī kāda būtu mana atbilde vai vienkārši pateiktais - cilvēks to tāpat uztvers kā gribēs. kāpēc tad mocīties un izgudrot stāstus, sekot tiem līdzi un nesapīties?