Es te klusiņām rušinos, meklēdams citu darbu. Reizēm pat tieku līdz pasākumiem, ko sauc par intervijām.Tur viņi visi, kā uzvilkti, uzdod savādu jautājumu - kas jums patīk jūsu darbā?
OK, es vienmēr nopenterēju kaut ko piedienīgu, bet nākamreiz gan atbildēšu no tīras sirds un patiesi...nē, tā ne. Es labāk būšu pieklājīgs.
Jaunkundz, es teikšu, tas ir bezjēdzīgs jautājums! Darbam nav sakara ar patikšanu vai nepatikšanu, darbs ir darīšanai, nevis manas sirds ielīgsmošanai. Vai tiešām jūsu kantoris sitas vai nost, lai mani darītu laimīgu? Vai arī ir savācies tāds darbu apjoms, ka jau esošie vergi sāk ļimt zemē no pārpūles un tad ar mokām, zobu griešanu un lādēšanos ir apstiprināta jauna štata vieta un sākts meklēt kāds paziņa...kāds students...atkal kāds paziņa...un beigās, kā galēja izmisuma solis, top likts sludiķis māsu saziņas līdzeklī. Tad jemiet mani, draņķi sasodītie, esmu apzinīgs un garlaicīgs subjekts, bez ambīcijām un jelkādām karjerisma pazīmēm.
Darbā man patīk algas dienas, punkts.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}