Tue, Mar. 24th, 2009, 01:56 pm

Intriģējošais jautājums par apaviem radās aiz tam, ka es savā lauku vienkāršībā izdomāju staigāt zeķēs (steigšos aizrādīt, ka tīrās!). Tad saņēmu jautājumu, vai man liekas ētiski staigāt ar basām kājām sieviešu klātbūtnē. Būdams jūtīgs un trausls, es pāris dienas raudāju spilvenā, ka esmu ne tikai nesmuks, bet vispār fuj.

Nuja, nāksies izrušināt no aizmirstības sandalītes, lai ir maiņas apavs un klientu dvēseles netiek traumētas.

Papildjautājums - vai es līdz mūža galam (vēl kādus padsmit gadus) spēšu aizmirst to, ka staigāt zeķēs sieviešu klātbūtnē ir neētiski?
 Leave a comment | 30 comments

Tue, Mar. 24th, 2009, 02:07 pm
[info]sirdna

mājās viņi ir pieraduši un, tā teikt, norij krupi (droši vien, ka vecumdienās es to dabūšu atpakaļ ar uzviju), bet darbā, zinies, oficiālā zituācijā, bezmaz publiskā telpā, tas ir pavisam kas cits.
Parent - Reply