Priekšnama puskrēslā Tiesnesis iestūma kājas divās aptuveni līdzīgās kurpēs, izraustīja daudzos aizbīdņus un, samiedzis acis, izkāpa skarbajā saules gaismā. Kurpes izrādījās no dažādiem pāriem, bet no diezgan laba gada, principā turējās kopā un Tiesnesis apsveica sevi ar veiksmīgo izvēli. Amata tērps tāpat bija tik garš, ka neviens neredzēja, kādā stāvoklī ir tupeles, un, kā viņš mēdza filozofiski teikt, piespriezdams bērnudārzniekiem desmit gadus nešpetnā režīma kolonijās par pusdienlaika negulēšanu, likumam jābūt smukam tikai no ārpuses.

Pašam Tiesnesim likās, ka viņš izskatās labi un zina likumus. Deguns tomēr atradās zem acīm un bija aptuveni sejas centrā un tas ir daudz vairāk nekā daži labi (Vampīrs) var par sevi teikt. Un Tiesnesis zināja, ka likumos ir panti, ha, un tā ir ļoti iekšēja informācija.

Tiesnesis klumpačoja uz veikalu, baudīdams netaisnīgi aplaupīta sabiedrības pīlāra pašcieņas un pašapbrīnas pilno aizkaitinājumu.