sirdnA

Tecinādams sviedrus pa visām ķermeņa atverēm, Tiesnesis iebrida mājās un priekšnama pustumsā paklupa pret turpat vien dusošo Vampīru.

Štrunts ar avīzi, nolēma likuma kalps, kurš sajutās gana apskaities arī bez jaunākajām ziņām par Maijpuķīšu ielejas administrācijas izdarībām. Kā atriebīgs atriebības eņģelis viņš spērās uz kabinetu un notēmēja sviedros izmirkušo pirkstu pret lorda Glenervena rēgu, kurš šūpojās zirnekļa tīklā starp konversācijas vārdnīcas sējumiem.

Cumulonimbus, Altostratus, Cirrocumulus! Tiesnesis brēca. Cirrostratogenitus!

Vai bez šī visa nevarētu iztikt? jautāja Lorda Glenervena rēgs, kopumā ļoti miermīlīga ektoplazmas eksistences forma.

Kreisais V. nerealizēja neko (viņš vispār nebija cieši stiprs realizācijās) un Tiesnesis, tīkami saldēdams urīnpūsli pret kabatā iestūķēto ledusauksto pudeli, devās mājās. Viņa plānos (un savus plānus Tiesnesis realizēja gan, par ko Kreisais V. viņu necieta visvairāk) bija palasīt avīzi, apskaisties vēl vairāk un tad ar kārtīgu entuziasmu uzsākt lorda Glenervena rēga pilnīga un galīga eksorcisma procedūru.

Limonādi, žurku indi un Ielejas Taurētāju, un kusties! Tiesnesis pikti uzšņāca pārdevējam Kreisajam V., kurš, diemžēl, pazina Tiesnesi un Tiesnesis, diemžēl, pazina viņu. Savstarpējā pazīšanās nevienu no viņiem nepadarīja par laimīgāku un krietnāku cilvēku un neizskatījās, ka šodiena beidzot vienos viņu sirdis kopējā dziesmā.

No otras puses, pazīšanās ar Tiesnesi nedarīja laimīgu nevienu. Vampīra emocijas, kā jau mistiskam briesmonim pieklājas, bija ārpus cilvēkiem saprotama spektra, bet Ērglis bija tik truls, ka Tiesnesim pirms gadiem desmit apnika viņu zākāt, un tā abi kļuva par, teiksim tā, draugiem. Citu draugu viņam nebija un, ja Kreisais V. realizēs savu plānu pievienot limonādei šķipsniņu žurku indes, tad nebūs nekad.

Priekšnama puskrēslā Tiesnesis iestūma kājas divās aptuveni līdzīgās kurpēs, izraustīja daudzos aizbīdņus un, samiedzis acis, izkāpa skarbajā saules gaismā. Kurpes izrādījās no dažādiem pāriem, bet no diezgan laba gada, principā turējās kopā un Tiesnesis apsveica sevi ar veiksmīgo izvēli. Amata tērps tāpat bija tik garš, ka neviens neredzēja, kādā stāvoklī ir tupeles, un, kā viņš mēdza filozofiski teikt, piespriezdams bērnudārzniekiem desmit gadus nešpetnā režīma kolonijās par pusdienlaika negulēšanu, likumam jābūt smukam tikai no ārpuses.

Pašam Tiesnesim likās, ka viņš izskatās labi un zina likumus. Deguns tomēr atradās zem acīm un bija aptuveni sejas centrā un tas ir daudz vairāk nekā daži labi (Vampīrs) var par sevi teikt. Un Tiesnesis zināja, ka likumos ir panti, ha, un tā ir ļoti iekšēja informācija.

Tiesnesis klumpačoja uz veikalu, baudīdams netaisnīgi aplaupīta sabiedrības pīlāra pašcieņas un pašapbrīnas pilno aizkaitinājumu.

Bija laiki, kad Tiesnesis būtu mēģinājis pamodināt Vampīru ar dažāda skarbuma pakāpes metodēm. Bet aizmigušā stāvoklī Vampīrs bija imūns pret visu, ko Providence vai saērcināti Tiesneši varētu pret viņu raidīt, tāpēc Tiesnesis nolēma lieki netērēt enerģiju, tā viņam bija vajadzīga lorda Glenervena rēga izdabūšanai laukā no mājas. Viņš paķēra Vampīru aiz rokas un pavilka kādu metru nost no kurpju kaudzes.

Pati par sevi Vampīra gulēšana vecu tupeļu kaudzē nebija liels pārsteigums. Vampīra gulēšanas paradumi varēja pat lorda Glenervena rēgam likt mulsi krekstēt, skatīties kaut kur prom un mainīt sarunas tematu uz opija ražas prognozēm. Zināšanai, rēgs mēdza atdusēties sava bijušā ķermeņa fragmentos.

Bet dzīve bez gāzēta cukurūdens nav dzīve, tā ir nožēlojama eksistences imitācijas parodija, tāpēc Tiesnesis nolādēja lorda Glenervena rēgu un vilkās uz priekšnamu pēc kurpēm. Priekšnamā uz kurpju kaudzes gulēja Vampīrs.

Limonādes trūkums karstajā vasaras laikā radīja loģistikas problēmas. Tiesneša vienīgais apģērbs bija teicams, biezs un praktiski nenovalkājams amata tērps, lielisks visos gadalaikos, izņemot vasaru. Vilkties uz veikalu un nosvīst kā purva cūkai vai iztikt bez limonādes?

Mums ir beigusies limonāde, teica lorda Glenervena rēgs, izbāzis galvu laukā no grāmatu plaukta. Tiesnesis uz vietas iekrita taisnīgā sašutumā, viņam likās, ka rēgu jau pirms mēneša bija izdevies izsvēpēt.