Vecu laiku grāmatas labāk nelasīt. Izlasīju Lema "Magelāna mākoni", 1955.gada grāmatu. Es neesmu drošs, kura versija tā bija. Saskaņā ar leģendu, mīļotā partija (komunisti, tiem no jums, kuri nezina, kas ir laikmeta gods, prāts un sirdsapziņa) esot pamatīgi izcenzējusi grāmatu, par ko Lems esot mīļoto partiju pasūtījis rupjiem vārdiem un normālā versija iznākusi tikai saldajos deviņdesmitajos.

Es ļoti ceru, ka šī bija cenzētā versija, jo tik pretīgi sīrupainu padomju siekalošanos + riebīgo amerikāņu riebīgu aprakstu es nebiju lasījis gauži sen.

Aww, Lems esot aizliedzis tulkot romānu japāņu valodā. Japāņi nezinot, kāds ir komunistu režīms, un, ja romāna iespaidā kaut viens japānis kļūtu par komunistu, Lems baidījās, ka par to degs ellē.

Tas tā, kolēģiem, kuri reiz pa reizei mēģina stāstīt par to, cik kādreiz bija labi.