Interesanti, kur mēs katrs novelkam robežu starp racionālo, puslīdz racionālo un galīgo sviestu.

Piemēram, seno dienu reklāmas ar bebra kungu, zobu pastu un sniegbaltajiem zobiem. Bebrs runā? Normāli, protams, visi runā, bebri, šmebri, govis un tējkannas. Bērni nevis krīt histērijā, bet gan sarunājas ar uzzīmēto bebru? Parasta lieta, bērni vispār sarunājas ar dajebko, mhm. Bebrs tīra zobus ar zobu pastu? Protams, kādam jau tas jādara, es netīru, tu netīri, nu, tad vismaz bebrs. Bebram ir balti zobi? Nē, nekādā gadījumā, no pasaran. Te mēs novelkam strīpu un sakām, ka šitas neies cauri, aiz mums ir Dainu skapis un Kaspars Dimiters un atkāpšanās te nebūs. Uzzīmētam runājošam bebram, kurš tīra zobus ar pastu, baltu zobu nevar būt!

Vai tas begemoc ar sunnici, kuri kādā nepabeigtā šedevrā izpilda ziņģi par lauvas gulēšanu. Begemots stāv uz pakaļas kājām, dzied skaidrā cilvēku valodā un ar šķību aci blenž uz suni, kurš izpilda visādas piedauzības? Mhm, protams, viss normas robežās. Begemotam ir nepāra skaits zobu, pie tam vidējais katrā žoklī tur arī atrodas - pa vidu? Nope, nevar būt, mūs cenšas apmānīt, Gēbelss, VVH, ilumināti, palīgā!

Zobiem ir liela nozīme ārprāta kontrolē.

Hme. Kad vienam no maniem vectētukiem bija tikpat, cik man tagad, pie mums spruka vaļā 2.pasaules karš. Vectētuku atzina par sirmu kraķi, kurš nekādam dienestam nav derīgs, un norīkoja Kurzemē kokus cirst armijas vajadzībām.

Nez, man arī nospīdēs tikt atzītam par antīku izrakteni, vai arī es izsprukšu uz tā punkta pamata, ka man nevienu bruņu vesti nevarēs uzdabūt virsū?

Šai sakarā jāpiezīmē, ka redzamības attālumā ir atvērts jauns Hesburgers, kur jebkurš interesents var uzbarot tādu miesas būdu, kura atbrīvos no jebkādas karaklausības.