1.Izgāju to psihotestu. Esmu apbrīnojami vesels galvā, man tagad ir neērti jūsu priekšā.
2.Grāmatu tulkošana ir viltīga nodarbošanās.

Senās dienās lasīju "Trīs vīrus laivā", man liekas, Belševicas tulkoti. Gauži smējos. Tad palasīju angliski...nu, kaut kā nav tas. Ir jau humors un tā, bet latviskais tulkojums sanācis labāks par angļu oriģinālu, nudien.

Apmēram tais pašās senajās dienās lasīju Haklberija Fina piedzīvojumus. Garlaicīgs gabals par neko, tā es nospriedu, un turpmākās desmitgades pie sevis raustīju plecus, kad redzēju to visādās listēs ar diženākajām amerikāņu literatūras pērlēm. Tagad sāku lasīt angliski...nujā, pavisam cita grāmata!

Hroniskās kaites tika salīdzinātas ar gorillu, kura dzīvo jūsu mājās. Gorilla dara, ko grib, un ar jūsu ērtībām nerēķinās. Ja gorilla izdomā sēdēt priekšā durvīm, tad uz darbu šodien neiesiet. Ja gorilla izdomā gulēt jums virsū, tad tā arī būs. Un tādā garā.

Akūtas kaites šādā kontekstā varētu būt pūkains miumiukaķīts, vai apburbelīgs kucēntiņš, vai vēl kaut kas tāds iekš tās pašas kategorijas, kurš jums uz dažām dienām uzticēts pieskatīšanai. Tā nu jūs sēdat mājās, viss tāds iekš omulības un gardas tējas, un izklaidējaties ar savu miumiu trusīti. Nujā, viņš pieslapināja paklāju un pārgrauza peles vadu, bet tas viss ir dzīves sīkumi. Pēc neilga brīža viņš būs prom, bet jūs, laimīgs un apskaidrots, dosieties savās gaitās.